Lasītāju jautājumi

Cik garu laika periodu ilga Ījaba ciešanas?

Daži cilvēki domā, ka Ījaba pārbaudījumi ilga daudzus gadus, taču Ījaba grāmatā nav norādīts, ka tas būtu bijis tik garš periods.

Pirmie Ījaba pārbaudījumi — ģimenes locekļu bojā eja un īpašuma zaudējums —, liekas, norisinājās pavisam ātri. Bībelē ir teikts: ”Un notika kādreiz tai pašā dienā, kad viņa dēli un viņa meitas ēda un dzēra sava pirmdzimušā brāļa namā.” Tad Ījabs vienu pēc otras saņēma ziņas par zaudējumiem: viņa liellopi, ēzeļi, aitas, kamieļi, kā arī visu šo dzīvnieku gani bija gājuši bojā. Acīmredzot tūlīt pēc tam Ījabs uzzināja arī par savu dēlu un meitu nāvi, kas bija ”ēduši un dzēruši vīnu sava pirmdzimušā brāļa namā”. Tātad ir pamats domāt, ka tas viss notika vienā dienā. (Ījaba 1:13—19.)

Tālākie pārbaudījumi, visticamāk, noritēja ilgākā laika posmā. Sātans, nonācis Jehovas priekšā, apgalvoja, ka Ījabs neizturēs uzticības pārbaudījumu, ja viņu pašu skars fiziskas ciešanas. Tad Ījabs tika piemeklēts ar ”visai ļaundabīgiem augoņiem no viņa kāju pēdām līdz viņa matu galiem”. Droši vien pagāja kāds laika sprīdis, kamēr šī slimība izplatījās pa visu ķermeni, un tāpat bija vajadzīgs laiks, lai ziņa par ”šo nelaimi” sasniegtu viņa nākamos viltus mierinātājus, kas devās ceļā pie Ījaba. (Ījaba 2:3—11.)

Ēlifass bija no Ēdomas zemes, no Temanas, bet Cofars — no Arābijas ziemeļrietumiem. Viņu abu dzimtā puse nebija tālu no Uca zemes, kur dzīvoja Ījabs un kas, visticamāk, atradās Arābijas ziemeļos. Savukārt Bildads bija šuahietis, un, kā tiek uzskatīts, viņa tauta dzīvoja pie Eifratas upes. Ja Bildads tolaik bija savā zemē, iespējams, pagāja dažas nedēļas vai mēneši, līdz viņš izdzirdēja par Ījaba nelaimi un devās ceļā uz Ucu. Protams, pastāv arī iespēja, ka tad, kad sākās Ījaba ciešanas, viņi visi trīs atradās netālu no Ījaba dzīvesvietas. Lai kāda būtu bijusi situācija, galu galā, kad Ījaba trīs draugi ieradās pie viņa, tie klusēdami ”nosēdēja pie viņa zemē septiņas dienas un septiņas naktis”. (Ījaba 2:12, 13.)

Pēc tam sekoja pēdējie Ījaba pārbaudījumi, kas sīki ir aprakstīti vairākās Ījaba grāmatas nodaļās. Tās bija nebeidzamas viltus mierinātāju debates un runas, uz kurām Ījabs bieži atbildēja. Vēlāk pašās beigās jauns cilvēks, vārdā Ēlihus, izteica aizrādījumu un Jehova no debesīm pamācīja Ījabu. (Ījaba 32:1—6; 38:1; 40:1—6; 42:1.)

No tā visa izriet, ka Ījaba ciešanas, domājams, ilga dažus mēnešus, varbūt nepilnu gadu. Jūs, iespējams, no pieredzētā zināt, kāda sajūta rodas smagu pārbaudījumu laikā: šķiet, ka tie turpināsies bezgalīgi. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka tiem noteikti pienāks gals, tāpat kā pienāca gals Ījaba pārbaudījumiem. Lai cik ilgi būtu mūsu pārbaudījumi, paturēsim prātā, ka Dievs mūs atbalstīs, kā apliecināts Dieva iedvesmotajos vārdos: ”Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību.” (2. Korintiešiem 4:17.) Apustulis Pēteris rakstīja: ”Visas žēlastības Dievs, kas jūs Kristū ir aicinājis savā mūžīgajā godībā, tas jūs, pēc īsām ciešanām, pats sagatavos, stiprinās, spēcinās, darīs pastāvīgus.” (1. Pētera 5:10.)