Lasītāju jautājumi

Kad tika iesvaidīta ”visusvētākā [vieta]”, par ko ir pravietots Daniēla 9:24?

Daniēla 9:24—27 ir pierakstīts pravietojums par ”svaidītā valdnieka” — Kristus — parādīšanās laiku. Tātad šajā vietā ar pravietoto ”visusvētākās [vietas]” iesvaidīšanu nav domāta Jeruzalemes tempļa vissvētākās vietas iesvaidīšana. Vārdi ”visusvētākā [vieta]” apzīmē Dieva debesu svētnīcu — vissvētāko vietu debesīs — Jehovas lielajā garīgajā templī.a (Ebrejiem 8:1—5; 9:2—10, 23.)

Kad Dieva garīgais templis sāka darboties? Lai to noskaidrotu, atcerēsimies, kas notika mūsu ēras 29. gadā, kad Jēzus kristījās. No šī brīža viņš savā dzīvē piepildīja Psalmā 40:7—9 teiktos vārdus. Kā vēlāk norādīja apustulis Pāvils, Jēzus lūgšanā Dievam sacīja: ”Upuŗus un dāvanas tu neesi gribējis, bet miesu tu man esi radījis.” (Ebrejiem 10:5.) Jēzus zināja, ka Dievs nevēlas, lai Jeruzalemes templī arī turpmāk tiktu upurēti dzīvnieki. Jehova Jēzum bija devis pilnīga cilvēka ķermeni, ko upurēt. Pauzdams dedzīgu vēlēšanos pakļauties Dieva gribai, Jēzus turpinājumā teica: ”Raugi, Es nāku, grāmatā par Mani ir rakstīts, Tavu prātu darīt, ak, Dievs!” (Ebrejiem 10:7, LB-65r.) Vai Dievs labvēlīgi atsaucās uz Jēzus lūgšanu? Mateja evaņģēlijā var lasīt: ”Kad Jēzus bija kristīts, viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis atvērās, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz viņu nākam. Un, redzi, balss no debesīm sacīja: ”Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts.”” (Mateja 3:16, 17.)

Jēzus bija piedāvājis savu ķermeni upurēšanai, un Dievs Jehova šo piedāvājumu pieņēma; tas nozīmēja, ka radās altāris, kas bija pārāks par altāri Jeruzalemes templī. Šis altāris bija Dieva ”griba” jeb iekārtojums, lai pieņemtu Jēzus cilvēka dzīvību par upuri. (Ebrejiem 10:10.) Jēzus svaidīšana ar svēto garu nozīmēja, ka Dievs pilnībā ir izveidojis visu, kas saistīts ar viņa garīgo templi. Līdz ar to, Jēzum kristījoties, Dieva debesu mājvieta tika iesvaidīta jeb izraudzīta par ”visusvētāko [vietu]” lielā garīgā tempļa iekārtojumā.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 27. lpp.]

”Visusvētākā [vieta]” tika iesvaidīta, Jēzum kristījoties