Bībeles skaidrošana. Kas to ietekmē?

KĀ RAKSTĪTS kādā vārdnīcā, viena no vārda ”interpretēt” nozīmēm ir ’uztvert [ko] atbilstoši saviem uzskatiem, spriedumiem vai apstākļiem’ (Webster’s Ninth New Collegiate Dictionary). Tātad to, kā cilvēks kaut ko interpretē jeb izskaidro, parasti ietekmē viņa izcelsme, izglītība un audzināšana.

Bet ko var teikt par Bībeles skaidrošanu? Vai mēs drīkstam izskaidrot Bībeles tekstu ”atbilstoši saviem uzskatiem, spriedumiem vai apstākļiem”? Protams, gandrīz visi Bībeles pētnieki un tulkotāji apgalvo, ka viņi tā nedara, bet gan ka viņus vadot Dievs.

Pievērsīsim uzmanību, kas teikts evaņģēliju tulkojumā A New Version of the Four Gospels, zemsvītras piezīmē pie Jāņa 1:1, — šo tulkojumu 1836. gadā izdevis Džons Lingards ar pseidonīmu ”Katolis”. Tur rakstīts: ”Jebkuras ticības piekritēji saviem uzskatiem atrod apstiprinājumu Svētajos rakstos, jo viņi nevis smeļ zināšanas no Bībeles pantiem, bet gan piešķir Rakstu valodai paši savu nozīmi.”

Viņa secinājums ir pilnīgi pamatots. Bet ar kādu nodomu viņš to rakstīja? Ar šo komentāru Dž. Lingards vēlējās atbalstīt pats savu minētā panta interpretāciju, proti: ”Sākumā bija ”vārds”, un ”vārds” bija pie Dieva, un ”vārds” bija Dievs,” — tipisks tulkojums, kas ir saskaņā ar mācību par trīsvienību.

Kāpēc Dž. Lingards bija iztulkojis Jāņa 1:1 tā, lai šis pants atbalstītu mācību par trīsvienību? Vai viņš bija ’smēlies zināšanas no Bībeles pantiem’? Tas nav iespējams, jo Bībelē nekur nav atrodama mācība par trīsvienību. Ievērojiet, kas par to ir teikts Jaunajā britu enciklopēdijā: ”Ne vārds ”trīsvienība”, ne arī skaidri formulēta doktrīna Jaunajā Derībā nav atrodama.” Turklāt Jeila universitātes profesors E. Vošbērns Hopkinss atzīmēja: ”Jēzum un Pāvilam trīsvienības doktrīna acīm redzami nebija pazīstama; ..viņi par to neko nav teikuši.”

Ko tad var secināt par tiem, kuru interpretācijā Jāņa 1:1 vai kāds cits Bībeles pants aizstāv trīsvienību? Pēc Dž. Lingarda vērtējuma, ”viņi nevis smeļ zināšanas no Bībeles pantiem, bet gan piešķir Rakstu valodai paši savu nozīmi”.

Mēs varam būt priecīgi, ka mums ir Dieva Raksti, pēc kuriem vadīties. ”Pār visām lietām ievērojiet,” rakstīja apustulis Pēteris, ”ka neviena praviešu mācība rakstos nav patvaļīgi iztulkojama; jo praviešu sludināšana nav nekad cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.” (2. Pētera 1:20, 21.)