Kaut kas labāks par kosmētiku

REIZ, pieminējis to, kā sievietes mēdz rotāties, apustulis Pēteris deva viņām padomu: ”Jūsu greznums lai.. [ir] apslēptais sirds cilvēks, neiznīcīgs savā klusajā un maigajā garā, kas Dievam dārgs.” (1. Pētera 3:3, 4, JD.)

Interesanti atzīmēt, ka apustulis, runādams par rotāšanos, izmantoja grieķu valodas vārda kosmos formu, no kura radies arī latviešu valodas vārds ”kosmētika”, kas nozīmē ’vielas, ko lieto ķermeņa (galvenokārt ādas) kopšanai.. sejas un ķermeņa skaistināšanai’. Vai Pēteris gribēja aizliegt kristietēm lietot dekoratīvo kosmētiku un citus skaistumkopšanas līdzekļus? Nē, mēs tā nevaram secināt, jo nekas Dieva Rakstos uz to nenorāda. Kā redzams Bībelē, tas ir personīgas dabas jautājums, tāpēc katra kristiete lieto kosmētiku atbilstoši savai gaumei.

Taču vai nav tiesa, ka par sievieti, kas kosmētiku lieto pārmērīgi un tāpēc daudzos izraisa nepatiku, rodas priekšstats, ka viņa ir vulgāra, bezgaumīga, ārišķīga un egocentriska? Šāds izskats, iespējams, var pat radīt nepareizu priekšstatu par viņas morāli. (Salīdzināt Ecēhiēla 23:36—42.)

Sieviete, kas ”grib parādīt dievbijību”, ņem to visu vērā un, lietojot kosmētiku, domā par to, lai viņas izskats liecinātu par saprātīgumu, maigumu, laipnību un pieticību. Šādas īpašības vairo viņas pievilcību un valdzinājumu. Vienalga, vai kristiete lieto kosmētiku vai ne, viņa cenšas domāt par to, lai viņas rīcībā izpaustos pašcieņa un iekšējais skaistums. Tā sieviete apliecina savu izpratni, ka ir kaut kas labāks par kosmētiku, kā to norāda iepriekš citētie Pētera vārdi. (1. Timotejam 2:9, 10.)