Kā Kīrs iekaroja Babilonu?

BĪBELES pravietojumos, kuros bija paredzēts, kā Kīrs iekaros Babilonu, bija teikts, ka pilsētas ūdeņi izsīks un vārti būs vaļā, ka tā tiks ieņemta ļoti ātri un Babilonas karavīri nepretosies uzbrucējiem. (Jesajas 44:27; 45:1, 2; Jeremijas 50:35—38; 51:30—32.) Hērodots raksta, ka Babilonu ieskāva dziļš, plats aizsarggrāvis un pie Eifratas, kas sadalīja pilsētu divās daļās, bija iekšējais mūris ar daudziem bronzas (vai vara) vārtiem, pa kuriem varēja iekļūt pilsētā. Kā raksta Hērodots (Herodotus, I, 191., 192.), Kīrs aplenca pilsētu un ”pa kanālu novadīja upes ūdeni ezerā [tas tika mākslīgi izveidots, kā tiek uzskatīts, valdnieces Nitokrīdas laikā], kas līdz tam laikam bija bijis purvs; viņš panāca, lai ūdens kristos tik tālu, ka upi varētu pārbrist pa tās gultni. Kad tas bija noticis, persieši, kas jau stāvēja gatavībā, devās uz Babilonu pa Eifratas gultni, kurā ūdens nesniedzās vairs pat līdz gurniem. Ja babilonieši būtu zinājuši iepriekš vai būtu atklājuši, ko ir nodomājis darīt Kīrs, viņi būtu varējuši ļaut, lai persieši ienāk pilsētā, un pēc tam iznīcināt tos, jo tad viņi būtu varējuši aizvērt visus vārtus, kas ved uz upi, un ieņemt vietas uz mūriem, kas atradās upes krastos, — tā viņi būtu notvēruši ienaidniekus it kā slazdā. Bet persieši viņus pārsteidza nesagatavotus, un tāpēc, ka pilsēta bija tik liela — kā apgalvo tās iedzīvotāji —, tie, kas atradās pilsētas attālākajās daļās, tika pieveikti, bet tie, kas dzīvoja pilsētas centrālajā daļā, neko pat nenojauta; visu šo laiku viņi dejoja un līksmojās svētkos.. un par notiekošo uzzināja tikai tad, kad tas jau smagi skāra viņus pašus. [Salīdzināt Daniēla 5:1—4, 30; Jeremijas 50:24; 51:31, 32.] Tā pirmo reizi tika iekarota Babilona.”

Ksenofonta stāstījums dažās detaļās atšķiras no tā, ko raksta Hērodots, taču pamatā tas ir tāds pats. Ksenofonts raksta, ka Kīrs uzskatīja par gandrīz neiespējamu triecienā ieņemt Babilonas varenos mūrus, ka viņš aplenca pilsētu, novirzīja Eifratas ūdeņus grāvjos un, kamēr pilsētas iedzīvotāji svinēja svētkus, sūtīja savus karavīrus uz augšu pa upes gultni gar pilsētas mūriem. Karaspēks Gobrija un Gadata vadībā pārsteidza sargus nesagatavotus un iegāja pilsētā pa pils vārtiem. Vienā naktī ”pilsēta tika ieņemta un valdnieks nogalināts”, un babiloniešu kareivji, kas atradās dažādās citadelēs, padevās nākamajā rītā. (Cyropaedia [Kīra audzināšana], VII, v, 33; salīdzināt Jeremijas 51:30.)

Jūdu vēsturnieks Josefs Flāvijs, balstoties uz babiloniešu priestera Bērosa (3. gs. p.m.ē.) stāstījumu par Kīra uzbrukumu, raksta: ”Viņa [Nabonīda] valdīšanas septiņpadsmitajā gadā Kīrs izgāja no Persijas ar lielu karaspēku un, pakļāvis visu valsti, devās uz Babiloniju. Uzzinājis par Kīra tuvošanos, Nabonneds [Nabonīds] veda savu karaspēku viņam pretī, cīnījās un tika sakauts un pēc tam kopā ar dažiem sekotājiem bēga un patvērās Borsipā [Babilonas dvīņu pilsēta]. Kīrs ieņēma Babilonu, pavēlēja nojaukt pilsētas ārējos mūrus, tāpēc ka tie izskatījās draudīgi un neieņemami, un devās uz Borsipu, lai ielenktu Nabonnedu. Pēdējais padevās, nemaz negaidīdams aplenkuma sākumu, un Kīrs pret to izturējās cēlsirdīgi — lai gan viņš izraidīja to no Babilonijas, viņš tam ļāva dzīvot Karmānijā. Tur Nabonneds pavadīja savu atlikušo dzīvi, un tur viņš arī nomira.” (Against Apion, I, 150.—153. [20.].) Šis vēstījums atšķiras no citiem galvenokārt tāpēc, ka tajā ir stāstīts, ko darīja Nabonīds un kā pret viņu izturējās Kīrs. Bet tas ir saskaņā ar to, kas rakstīts Bībelē, proti, valdnieks, kas tika nogalināts naktī, kad krita Babilona, bija Belsacars, nevis Nabonīds.

Arheologu atrastajās ķīļraksta plāksnītēs nav detalizēti aprakstīta uzbrukuma gaita, tomēr tajās ir apstiprināts fakts, ka Kīrs iekaroja Babilonu ļoti ātri. Nabonīda hronikā ir teikts, ka gadā, kas kļuva par pēdējo Nabonīda valdīšanas gadu (539. g. p.m.ē.), tišri mēnesī (septembris/oktobris), Kīrs uzbruka babiloniešu karaspēkam pie Opīdas un sakāva to. Hronikā ir stāstīts: ”Četrpadsmitajā dienā bez kaujas tika ieņemta Sipara. Nabonīds metās bēgt. Sešpadsmitajā dienā Gobrija (Ugbaru), Gutiumas pārvaldnieks, un Kīra karaspēks bez kaujas iegāja Babilonā. Kad Nabonīds atgriezās Babilonā, viņš tika arestēts. [..] Arahšamnu [marčesvana (oktobris/novembris)] mēnesī, trešajā dienā, Kīrs iegāja Babilonā.” (Ancient Near Eastern Texts, 306. lpp.) Saskaņā ar minēto ķīļraksta tekstu, Babilonas krišanas datums ir 539. gads p.m.ē., 16. tišri, un Kīrs ienāca pilsētā 17 dienas vēlāk, 3. marčesvanā.

Tātad Bībeles pravietojumi par Babilonas iekarošanu precīzi piepildījās.