”Es sajutu to mieru, kas šeit valdīja”

KĀDS vīrietis reiz devās uz Jehovas liecinieku kopsanāksmi, lai ”izspiegotu” lieciniekus. Viņa mērķis bija ”atmaskot šo sektu un glābt savus draugus no maldu ceļiem”. Pēc kopsanāksmes viņš uzrakstīja draugiem vēstuli.

”Kad es tuvojos stadionam, es nodomāju, ka esmu kļūdījies. Neredzēja neviena cilvēka, zemē nebija alus bundžu un atkritumu. Pie ieejas stadionā es ieraudzīju divus kungus. Viņi mani pasveicināja un aicināja iekšā.

Es biju gaidījis, ka varēs dzirdēt tos tūkstošus, kam bija jāatrodas stadionā, taču nekāda trokšņa nebija. Es nodomāju, ka uz kopsanāksmi ir ieradies pavisam nedaudz cilvēku, kas ir izkaisīti pa visu stadionu.

Kad iegāju stadionā, manu uzmanību tūlīt piesaistīja uzvedums, kas tika rādīts uz paaugstinājuma. Tikai pēc tam es ieraudzīju, ka stadions ir aizpildīts līdz pēdējai vietai un visi uzmanīgi seko notiekošajam. Es sajutu to mieru, kas šeit valdīja. Mani dziļi iespaidoja viss, ko es dzirdēju, redzēju un izjutu kopsanāksmes laikā.

Visapkārt es redzēju laimīgus un sirsnīgus cilvēkus. Pēkšņi manā prātā radās doma, no kuras es nespēju atbrīvoties, — šī tiešām ir Dieva tauta.”

Jaunais vīrietis nevis ”glāba savus draugus no maldu ceļiem”, bet lūdza tiem studēt ar viņu Bībeli. Tagad viņš ir kristiešu draudzes vecākais un kopā ar savu ģimeni pieder pie vienas no vācu valodas draudzēm Šveices pilsētā Cūgā.