”Māci savam bērnam viņa ceļu”

JA DĀRZKOPIS tiešām vēlas kaut ko izaudzēt, nepietiek tikai izkaisīt zemē sēklas un pēc dažiem mēnešiem atnākt, lai novāktu ražu. Viņam jādara daudz vairāk — smagi jāstrādā, sagatavojot augsni, sējot sēklu, regulāri laistot un nodrošinot iesēto ar barības vielām, lai tas varētu augt un ienākties.

Šis piemērs labi parāda, cik patiesi ir Salamana Pamācībās 22:6 teiktie vārdi: ”Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.” Vecākiem ir jāmāca bērni, jo tas ir noteicošais faktors, lai audzināšana vainagotos panākumiem.

Mūsdienu pasaulē, kur valda visatļautība, daudzi vecāki šo padomu neņem vērā. Rīkodamies saskaņā ar populāro uzskatu, ka bērniem jāiemācās pašiem risināt savas problēmas, viņi bieži tos atstāj pilnīgi savā vaļā. Tādā veidā bērni viegli var nonākt bezprincipiālu un negodīgu cilvēku ietekmē. (Salamana Pamācības 13:20.)

Nesalīdzināmi labāk rīkojas vecāki, kas bērniem jau agri sāk mācīt kristīgos principus. Bet no cik agra vecuma tas būtu jāsāk? ”No mazām dienām,” saka apustulis Pāvils. Tā notika gadījumā ar mazo Timoteju. Timoteja māte Eunika un vecāmāte Loida rūpējās par to, lai viņš apgūtu ”svētos rakstus”, tā ka viņš ’mācījās’ un ’pārliecinājās’. Kāds bija iznākums? Šī audzināšana bija būtisks faktors, kas viņam palīdzēja kļūt ’gudram pestīšanai’. (2. Timotejam 1:5; 3:14, 15, LB-65r.)

Arī mūsdienās vecāki, kas ’nepiekūst, labu darīdami’, par savām pūlēm iegūs bagātu atalgojumu, ’ja nepagurs’. (Galatiešiem 6:9.) Gudrais ķēniņš Salamans sacīja: ”Taisnīgā tēvs priecājas ar lielu prieku par savu dēlu.” (Salamana Pamācības 23:24.)