Kad pie durvīm zvana Jehovas liecinieki

Kas jādara katoļiem, kad pie viņu nama durvīm zvana kāds Jehovas liecinieks? Nesen izdotā publikācijā, ko bija sastādījis Itālijas bīskapu apvienības Nacionālais katehistiskais birojs, bija teikts: ”Noraidīdami sarunu — pieklājīgi, taču noteikti —, jūs nebūsiet izturējušies nelaipni.”

Ne visi katoļi piekrīt šajā publikācijā dotajiem norādījumiem, par ko liecina vēstule, kuru uz dienas laikrakstu Gazzetta del Mezzogiorno atsūtīja kāds Fodžā (Itālija) dzīvojošs vīrietis.

Viņš raksta: ”Es neesmu Jehovas liecinieks. Es esmu katolis. Taču mani pārsteidz tas, ka baznīca mums, ticīgajiem, liek piestiprināt pie sava nama durvīm zīmīti, kurā būtu rakstīts, ka mēs nevēlamies tikties ar Jehovas lieciniekiem. Galu galā šie cilvēki vienkārši sludina Dieva vārdus un palīdz citiem padziļināt zināšanas par Bībeli. Baznīcas norādījumi man atsauc atmiņā laiku, kad Itālijā plosījās holera un mums tika doti padomi, kā izvairīties no inficēšanās ar šo slimību.

Pēc manām domām, šāda rīcība liecina par to, ka baznīca diktē savus likumus, neņemdama vērā ticīgo vēlēšanās. Starp citu, es esmu novērojis, ka pēdējos gados pat katoļi ir sākuši iet pa mājām un viņi apmeklē arī Jehovas lieciniekus; tie viņus aicina iekšā, runā ar viņiem un nevienu nenoraida.”

Jehovas liecinieki nespiež cilvēkus pieņemt viņu sludināto vēsti. Viņi cenšas pastāstīt citiem par cerību, kas ir izklāstīta Dieva Rakstos, jo viņi paši ir pārliecinājušies, ka šajā nemierīgajā laikā tā sniedz mierinājumu. Sludinot pa mājām un sarunājoties ar cilvēkiem ielās, Jehovas liecinieki paziņo labo vēsti par Dieva Ķēniņvalsti tiem, kas vēlas viņus uzklausīt. (Mateja 24:14; Apustuļu darbi 5:42; 17:17.)