Apdraudēta 403 gadus ilga savienība

ZVIEDRIJĀ vairāk nekā 400 gadu baznīca un valsts ir bijušas cieši saistītas. Pēdējā laikā šī saikne starp reliģiju un valdību kļūst aizvien vājāka.

Luterisms 1593. gadā kļuva par valsts reliģiju, un visiem zviedriem bija jābūt kristītiem šīs reliģijas locekļiem. Pēc ilga laika, 19. gadsimta 50. gados, tika ieviests kāds labojums. Turpmāk zviedriem vairs nebija obligāti jākristījas; tomēr viņi joprojām tika uzskatīti par luteriskās baznīcas locekļiem. Šī iemesla dēļ no viņiem tika prasīts maksāt 1 procentu no saviem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem, lai atbalstītu baznīcu un apmaksātu civilos pakalpojumus, ko sniedz baznīca. Samērā nesenā pagātnē notika vēl kāda izmaiņa. Sākot ar 1952. gadu, likums deva zviedriem iespēju izstāties no baznīcas un līdz ar to vairs nemaksāt lielāko daļu no baznīcas nodokļa.

Pēdējos gados luteriskās baznīcas ietekme Zviedrijā joprojām pavājinās. Tas ir nenovēršami, jo 10 procenti Zviedrijas iedzīvotāju ir pie luteriskās baznīcas nepiederoši imigranti, kuru vidū ir jūdaisti, katoļi un musulmaņi. 1996. gada sākumā tikai 86 procenti zviedru piederēja pie luteriskās baznīcas, un šis skaitlis joprojām samazinās.

Pieaugošā vienaldzība paplašina plaisu starp baznīcu un valsti. Jau ir paziņots, ka Zviedrijas karalim nav noteikti jābūt luterānim, un bērni, kuru vecāki ir luterāņi, vairs netiek automātiski uzskatīti par valsts luteriskās baznīcas locekļiem. Turklāt, kā stāstīts The Dallas Morning News, līdz 2000. gadam ”vietējām draudzēm un valstij jānovērtē un jāsadala milzīgs daudzums īpašumu. Baznīcai jāsamazina tās ikgadējais 1,68 miljardus dolāru lielais budžets, kurā lielāko daļu ienākumu veido nodokļi.” Pēc gadsimtu mijas baznīca pati iecels savus bīskapus.

Kamēr vienaldzība un aizvien sarūkošais locekļu skaits rada problēmas kristīgajai pasaulei, Jehovas liecinieki Zviedrijā turpina sekmīgi darboties. Grāmatā 1997 Yearbook of Jehovah’s Witnesses (Jehovas liecinieku gadagrāmata — 1997) ziņots, ka šajā zemē ir 24 487 Dieva Ķēniņvalsts sludinātāji un gandrīz 10 procentu no viņiem kalpo par pilnas slodzes pionieriem. Daudzi no viņiem tiecas pēc lielākām priekšrocībām kalpošanā. Piemēram, Jehovas liecinieku 1995. gada apgabala kopsanāksmju laikā 20 laulāti pāri pieteicās mācīties par misionāriem Sargtorņa Bībeles Gileādas skolā. Tajā laikā dažādās pasaules malās par misionāriem jau kalpoja aptuveni 75 Gileādas skolas absolventi, kas nākuši no Zviedrijas. Bez šaubām, viņu lieliskā priekšzīme, uzmundrinošās vēstules un ciemošanās reizes dzimtajā zemē sniedz ierosmi tiem, kas patlaban apsver iespējas izmantot šo izcilo priekšrocību.

Kamēr kristīgajā pasaulē miljoniem cilvēku ir satriekts gars, Jehovas liecinieki ’gavilē savā sirdspriekā’. (Jesajas 65:13, 14, LB-26.)

[Karte 30. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Zviedrija