Kad izceļas dabas katastrofas
Akra (Gana), 1995. gada 4. jūlijs. Tik spēcīgs lietus, kāds šajā vietā nebija bijis gandrīz 60 gadus, kļuva par cēloni lieliem plūdiem. Aptuveni 200 000 cilvēku zaudēja visu, kas viņiem bija, 500 000 nevarēja piekļūt savām mājām un 22 aizgāja bojā.
Sanandželo Teksasas štatā (ASV), 1995. gada 28. maijs. Tornado un krusa nodarīja plašus postījumus šajā pilsētā, kur ir 90 000 iedzīvotāju; tiek lēsts, ka nodarīti zaudējumi par 120 miljoniem ASV dolāru.
Kobe (Japāna), 1995. gada 17. janvāris. Zemestrīcē, kas ilga tikai 20 sekundes, tūkstošiem cilvēku aizgāja bojā, desmitiem tūkstošu tika ievainoti un simtiem tūkstošu palika bez pajumtes.
MĒS dzīvojam laikā, ko varētu nosaukt par katastrofu ēru. Kādā Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumā teikts, ka 30 gadu laikā, no 1963. līdz 1992. gadam, katru gadu vidēji par 6 procentiem ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri gājuši bojā, ievainoti vai zaudējuši mājvietu stihisku nelaimju dēļ. Ņemot vērā šo draudīgo situāciju, ANO ir izsludinājusi 90. gadus par ”Starptautisko dabas katastrofu samazināšanas dekādi”.
Protams, dabas stihijas — piemēram, vētras, vulkāna izvirdumi vai zemestrīces — ne vienmēr izraisa katastrofu. Ik gadus plosās simtiem vētru, notiek simtiem izvirdumu un zemestrīču, kas cilvēkiem nenodara nekādu postu. Taču, kad iet bojā cilvēki un tiek nodarīti smagi materiālie zaudējumi, šādas stihijas pamatoti tiek sauktas par katastrofām.
Dabas katastrofu skaita pieaugums, liekas, ir nenovēršams. Grāmatā Natural Disasters—Acts of God or Acts of Man? (Dabas katastrofas — Dieva sods vai cilvēku darbs?) atzīmēts: ”Cilvēki maina apkārtējo vidi, palielinot iespējamību, ka notiks dažādas stihiskas nelaimes; paši savas izturēšanās dēļ viņi kļūst neaizsargātāki pret šīm nelaimēm.” Grāmatā aprakstīta šāda iespējama situācija: ”Nabadzīgā pilsētiņā, kurā ir lielas kleķa ķieģeļu mājas un kura atrodas stāvas aizas malā, pat samērā vāja zemestrīce var kļūt par katastrofu, ja to vērtē pēc upuru skaita un izraisītajām ciešanām. Bet vai šīs katastrofas galvenais iemesls ir zemestrīce vai tomēr tas, ka cilvēki dzīvo tik nedrošās mājās un tik bīstamā vietā?”
Cilvēkiem, kas studē Bībeli, ir vēl viens iemesls nebūt pārsteigtiem par dabas katastrofu skaita pieaugumu. Gandrīz pirms 2000 gadiem Jēzus Kristus pravietoja, ka dažas no ”šīs lietu sistēmas nobeiguma” pazīmēm būs ”bada laiki un zemestrīce daudzās vietās”. (Mateja 24:3, NW, 6—8, JDP.) Bībelē ir arī pravietots, ka ”pastarajās dienās” cilvēki būs patmīlīgi, mantkārīgi, nemīļi un labā nīdēji.a (2. Timotejam 3:1—5.) Šo īpašību dēļ cilvēki ar savu rīcību bieži kaitē apkārtējai videi un padara cilvēci neaizsargātāku pret dabas stihijām. Ļaužu izraisītas katastrofas ir vienas no sekām, ko rada sabiedrība, kurā trūkst mīlestības un kurā spiesta dzīvot lielākā daļa cilvēku.
Kamēr iedzīvotāju skaits uz mūsu planētas turpinās pieaugt, kamēr cilvēki ar savu uzvedību pakļaus sevi aizvien lielākam riskam un kamēr zemeslodes resursi joprojām tiks nepareizi izmantoti, cilvēci arī turpmāk piemeklēs stihiskas nelaimes. Sniegt palīdzību šādās nelaimēs nav viegls uzdevums, kā būs parādīts nākamajā rakstā.
[Zemsvītras piezīme]
a Vairāk informācijas par pēdējo dienu zīmi var atrast Watchtower Bible and Tract Society of New York, Inc. izdotajā grāmatā Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi, 98.—107. lpp.
[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]
Augšā: Information Services Department, Ghana; pa labi: San Angelo Standard-Times
[Norāde par attēla autortiesībām 2. lpp.]
VĀKS: Maxie Roberts/Ar THE STATE atļauju