”Es taču nesapņoju, vai ne?”
Šis ziņojums ir atsūtīts no Malāvi, un tajā stāstīts par vienu no vēsturiskajām Jehovas liecinieku apgabala kopsanāksmēm ”Līksmi Dieva cildinātāji”; šajā zemē tā notika 1995. gada vasarā.
”APTUVENI pret Malāvi ezera rietumu krasta vidu galvenā ceļa malā ir izlikts kāds uzraksts — pirmo reizi pēc 29 gadu ilga pārtraukuma. Tas vēstī: ”Jehovas liecinieku apgabala kopsanāksme.”
Netālu no uzraksta novietota milzīga kravas automašīna, un no piekabes kāpj ārā vairāk nekā 200 delegātu, kas atbraukuši no Mzuzu pilsētas. Viņi ir paņēmuši līdzi saiņus ar drēbēm, segas, katlus, spaiņus, pārtiku, malku un Bībeles, lai būtu kopā ar apmēram 3000 savu brāļu un māsu no citiem apvidiem.
Kamēr mēs sveicināmies ar brāļiem, kas kāpj ārā no kravas automašīnas, ierodas 63 gadus vecais Džordžs Čikako, stumdams pa smiltīm savu velosipēdu, ar kuru divas dienas braucis uz šejieni no Nkota Kotas. Brālis Čikako četras reizes bijis ieslodzījumā, jo atteicies rīkoties pretēji Bībeles principiem. Viņa brālēns nomiris no cietumā saņemtajiem sitieniem. ”Es taču nesapņoju, vai ne?” jautā brālis Čikako. ”Šī kopsanāksme notiek gaišā dienas laikā, un cilvēki patiešām skanīgi dzied Ķēniņvalsts dziesmas! Visu šo laiku mēs bijām spiesti pulcēties nakts tumsas aizsegā, dziedāt Ķēniņvalsts dziesmas čukstus un, kad gribējām aplaudēt, varējām tikai klusām paberzēt rokas. Tagad mēs neslēpdamies sanākam kopā, un ļaudis ir pārsteigti, redzot, ka mūsu ir tik daudz, kaut gan viņi bija domājuši, ka esam tikai daži!”
Kopsanāksmes norises vietu norobežo zāles josla, un niedru nojume dod paēnu. Delegātu izmitināšanai ir uzceltas mazas zāles būdiņas un ierīkotas guļvietas zem klajas debess. Naksnīgo gaisu piepilda brīnišķīgas, melodiskas balsis, ko vairs neapslāpē bailes no vajāšanām.
”Līksmi Dieva cildinātāji” — cik piemērots nosaukums šai kopsanāksmei!”
[Norāde par autortiesībām]
Mountain High Maps® Copyright © 1995 Digital Wisdom, Inc.