Bijušais tiesnesis atvainojas — pēc 45 gadiem

TIESAS zālē Berlīnē 1995. gada augustā bijušais Augstākās tiesas tiesnesis kādam Jehovas lieciniekam izteica savu nožēlu par netaisnību, ko bija nodarījis pirms 45 gadiem.

Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) Augstākā tiesa 1950. gada oktobrī deviņus Jehovas lieciniekus atzina par vainīgiem pretvalstiskā aģitācijā un spiegošanā. Diviem tika piespriests mūža ieslodzījums, bet septiņi pārējie — arī 22 gadus vecais Lotārs Hērnigs (fotogrāfijā apsūdzēto vidū ceturtais no labās puses) — tika notiesāti uz daudziem gadiem cietumā.

Četrdesmit gadus vēlāk VDR kļuva par Vācijas Federatīvās Republikas sastāvdaļu. Pēc šīs apvienošanās valsts ierēdņi ir izmeklējuši vairākus tiesībpārkāpumu gadījumus bijušajā VDR un ir centušies saukt pie atbildības vainīgos. Viens no šādiem tiesībpārkāpumiem bija 1950. gadā Augstākajā tiesā notikušais tiesas process pret Jehovas lieciniekiem.

Tiesnesis A. T., šobrīd 80 gadus vecs, bija viens no trim tiesnešiem, kas taisīja spriedumu, kad tika iztiesāta minēto deviņu Jehovas liecinieku lieta. Tagad viņš tika apsūdzēts par pretlikumīgu rīcību un stājās Berlīnes apgabala tiesas priekšā, lai sniegtu paskaidrojumus par savu toreizējo lēmumu.

Savā paziņojumā tiesai bijušais tiesnesis atzina, ka viņš pirms 45 gadiem bija balsojis par notiesājošu spriedumu, kaut gan bija atbalstījis ne tik bargus sodus. Bet tagadējā prāva lika viņam vēlreiz padomāt. Kāpēc? Otrā pasaules kara laikā nacisti vajāja Jehovas lieciniekus, jo tie atteicās atbalstīt Hitleru. Pēc kara lieciniekus atkal vajāja — nu jau komunistiskais režīms. Tas viss šim tiesnesim lika justies ”dziļi satriektam”.

Lotārs Hērnigs tiesā pastāstīja, ka viņš piecarpus gadus bija pavadījis vieninieka kamerā un atradies ieslodzījumā Brandenburgas cietumā līdz pat 1959. gadam. Noklausījies Hērniga paziņojumu, kādreizējais tiesnesis izplūda asarās. ”Man tik ļoti žēl,” viņš elsoja. ”Lūdzu, piedodiet man.” Hērnigs pieņēma viņa atvainošanos. (Salīdzināt Lūkas 23:34.)

[Norāde par attēla autortiesībām 32. lpp.]

Neue Berliner Illustrierte