Lai jūsu gaisma spīd!

BEIDZOT bija pienācis laiks, kad vecais vīrs varēja skatīt apsolīto Mesiju! No Dieva atklāsmes Sīmeans zināja, ka viņš ”nāvi neredzēšot, tiekāms nebūšot redzējis tā Kunga Svaidīto”. (Lūkas 2:26.) Cik tas bija saviļņojoši, kad Sīmeans iegāja templī un Marija ar Jāzepu ielika zīdaini Jēzu viņa rokās! Sīmeans cildināja Dievu, teikdams: ”Kungs, lai nu tavs kalps aiziet mierā, ..jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu.. Gaismu, apgaismot pagānus un par slavu saviem Israēla ļaudīm.” (Lūkas 2:27—32; salīdzināt Jesajas 42:1—6.)

No savas kristīšanas 30 gadu vecumā līdz pat nāvei Jēzus bija ”gaisma” pasaulei. Kādā ziņā? Viņš izstaroja garīgo gaismu, sludinādams Dieva Valstību un stāstīdams par Dieva nodomiem. Tāpat Jēzus atmaskoja nepareizas reliģiskas mācības un skaidri norādīja, kādi ir tumsas darbi. (Mateja 15:3—9; Galatiešiem 5:19—21.) Tāpēc Jēzum bija tiesības teikt: ”Es esmu pasaules gaisma.” (Jāņa 8:12.)

Jēzus nomira mūsu ēras 33. gadā. Vai gaisma līdz ar to izdzisa? Nekādā ziņā! Vēl būdams uz Zemes, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: ”Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā.” (Mateja 5:16.) Saskaņā ar šiem vārdiem pēc Jēzus nāves viņa sekotāji ļāva gaismai joprojām spīdēt.

Mūsdienās kristieši līdzinās Jēzum un atspoguļo Jehovas gaismu, piedaloties sludināšanā. Viņi ’dzīvo kā gaismas bērni’ un rāda brīnišķīgu kristīgas dzīves piemēru. (Efeziešiem 5:8.)