Neapstrīdama patiesība
KOPŠ 1901. gada Megdalenas (Oksforda, Anglija) koledžai pieder trīs nelieli Mateja evaņģēlija manuskripta fragmenti, kas pazīstami ar apzīmējumu P64. Kādu laiku zinātnieki domāja, ka tie datējami ar mūsu ēras otrā gadsimta nogali.
Nesen papiroloģijas speciālists Karstens Tīde no Pāderbornas (Vācija) vispusīgi izpētīja P64, ko veido Mateja evaņģēlija 26. nodaļas 10 pantu daļas. Ko viņš atklāja? Izdevumā Zeitschrift für Papyrologie und Epigraphik (Papiroloģijas un epigrāfikas žurnāls) Tīde par Oksfordas fragmentiem raksta, ka tas ir ”kristiešu kodeksa fragments no pirmā gadsimta, iespējams (kaut arī ne noteikti), izveidots pirms 70. gada m.ē.”.
Tīdes pētījumi guva pamatīgu ievērību presē un zinātnieku aprindās. Kāpēc? Tāpēc, ka pašreiz par senāko saglabājušos evaņģēliju teksta daļu uzskata P52, Jāņa evaņģēlija fragmentu apmēram no 125. gada m.ē., tātad rakstītu ne senāk par otro gadsimtu.
To, vai papirusa fragmentu P64 jaunais datējums saņems vispārēju piekrišanu, rādīs laiks. Taču jebkurā gadījumā senākais datums ne tikai padarītu P64 par vecāko pastāvošo evaņģēliju fragmentu, bet arī dotu papildu pierādījumu, ka Mateja evaņģēlijs patiešām ir sarakstīts pirmajā gadsimtā, varbūt pat agrāk par 70. g. m.ē., kad daudzi Jēzus dzīves notikumu aculiecinieki vēl bija dzīvi un varēja apstiprināt neapstrīdamo evaņģēlija patiesību.
[Norāde par attēla autortiesībām 32. lpp.]
Ar President and Fellows of Magdalen College, Oxford atļauju.