Cilvēku ciešanas — vai tās kādreiz beigsies?
ŠAUSMĪGA aina pēc bumbas sprādziena pārpildītā Sarajevas tirgū; masu slepkavības un sakropļoti cilvēki Ruandā; izbadējušies bērni prasa ēdienu Somālijā; apmulsušas ģimenes cenšas noteikt zaudējumus pēc zemestrīces Losandželosā; bezpalīdzīgi cietušie plūdu izpostītajā Bangladešā. Šādus skatus, kad cieš cilvēki, mēs ik dienu redzam televīzijā vai žurnālos un avīzēs.
Bēdīgi ir tas, ka daži cilvēki, redzēdami ciešanas, zaudē ticību Dievam. ”Ļaunuma pastāvēšana vienmēr ir bijis visnopietnākais kavēklis ticībai,” teikts publikācijā, ko izdevusi kāda jūdaisma organizācija Amerikas Savienotajās Valstīs. Publikācijas autori raksta par cilvēku bojāeju nacistu koncentrācijas nometnēs un nāvi no bumbu sprādzieniem; kā piemērus viņi min Aušvicu un Hirosimu. ”Jautājums par to, kā taisnīgs un varens Dievs varēja pieļaut tik daudzu nevainīgu dzīvību izdzēšanu, neliek mieru reliģiozai sirdsapziņai un satrauc prātu,” atzīst raksta autori.
Nebeidzamā traģisko ziņojumu straume diemžēl var notrulināt cilvēka jūtas. Kamēr necieš draugi vai radinieki, daudzus cilvēkus ne pārāk uztrauc citu ciešanas.
Tomēr fakts, ka mēs spējam just līdzi vismaz tiem cilvēkiem, kas ir mums mīļi, kaut ko liecina par mūsu Veidotāju. Bībelē teikts, ka cilvēks tika radīts pēc Dieva ”tēla” un ”līdzības”. (1. Mozus 1:26, 27.) Šie vārdi nenozīmē, ka cilvēki ir līdzīgi Dievam pēc ārējā izskata. Cilvēki neizskatās kā Dievs, jo Jēzus Kristus paskaidroja, ka ”Dievs ir Gars” un ”garam nav miesas un kaulu”. (Jāņa 4:24; Lūkas 24:39.) ”Līdzība” ar Dievu nozīmē to, ka mēs spējam izrādīt tādas pašas īpašības, kādas ir Dievam. Un, tā kā normāli cilvēki jūt līdzi cietējiem, mums jāsecina, ka cilvēka Radītājs Dievs Jehova ir līdzjūtīgs un pārdzīvo, ka cilvēkiem, viņa radībai, ir jācieš. (Salīdzināt Lūkas 11:13.)
Viens Dieva līdzjūtības pierādījums ir tas, ka viņš devis cilvēcei rakstisku izskaidrojumu, kāpēc ir ciešanas. Šo izskaidrojumu mēs lasām viņa Rakstos — Bībelē. Tajā ir skaidri parādīts, ka Dievs radīja cilvēku, lai tas priecātos par dzīvi, nevis ciestu. (1. Mozus 2:7-9.) Vēl Bībele dara zināmu, ka pirmie cilvēki paši ienesa ciešanas savā dzīvē, kad atraidīja Dieva taisnīgo valdīšanu. (5. Mozus 32:4, 5; Romiešiem 5:12.)
Kaut gan cilvēki novērsās no Dieva, viņš ir līdzjūtīgs pret cilvēci, kam tik daudz jācieš. Tas ir skaidri redzams viņa apsolījumā darīt galu ciešanām. ”Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, viņš mājos viņu vidū, un tie būs viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:3, 4; skatīt arī Jesajas 25:8; 65:17-25; Romiešiem 8:19-21.)
Šie brīnišķīgie apsolījumi pierāda, ka Dievs ir norūpējies par cilvēku ciešanām un ir nolēmis darīt tām galu. Bet kas tieši bija cilvēku ciešanu pirmcēlonis, un kāpēc Dievs ir ļāvis, lai ciešanas turpinās līdz pat mūsu dienām?
[Norāde par attēla autortiesībām 2. lpp.]
Fotoattēls uz vāka: Alexandra Boulat/Sipa Press
[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]
Kevin Frayer/Sipa Press