159. DZIESMA
Jehovam pienākas slava
(Psalms 96:8.)
1. Kurš ir kā tu, Dievs Visaugstais,
uzticams, taisnīgs un svēts?
Devis tu man tik daudz laba.
Ko pretī lai dodu tev es?
Redzu kad debesis tavas,
zvaigznes, kas tālumā mirdz, —
kas gan es esmu, ka mani
tu ievēro, mīli no sirds?
(PIEDZIEDĀJUMS)
Tev, Jehova, es dziedu dziesmu šo,
tajā tevi cildinu.
Tev pienākas, Dievs, slava, spēks un gods.
Tevi — mūžu Valdnieku —
laiku laikos slavēšu.
2. Atdevis tev sevi pašu,
dzīvoju tā, lai tev prieks.
Vēlos it visiem es stāstīt,
cik brīnišķīgs esi tu Dievs.
Kāds tas ir gods — tevi pazīt,
kalpot tev, debesu Tēvs!
Paļaujos visā uz tevi,
tu — cerība mana un spēks.
(PIEDZIEDĀJUMS)
Tev, Jehova, es dziedu dziesmu šo,
tajā tevi cildinu.
Tev pienākas, Dievs, slava, spēks un gods.
Tevi — mūžu Valdnieku —
laiku laikos slavēšu.
3. Vērojot ziedošas pļavas,
saulrietā jūra kā viz,
apbrīnā aizraujas elpa —
cik skaists gan ir radītais viss!
Jehova, sirds plūst man pāri,
liek tevi cildināt tā.
Tēvs, tavu diženo vārdu
es nebeigšu godāt nekad.
(PIEDZIEDĀJUMS)
Tev, Jehova, es dziedu dziesmu šo,
tajā tevi cildinu.
Tev pienākas, Dievs, slava, spēks un gods.
Tevi — mūžu Valdnieku —
laiku laikos slavēšu.
(Skat. arī Ps. 96:1—10; 148:3, 7.)