Kalna runa

Izraudzījies 12 apustuļus, Jēzus devās no kalna lejup līdz vietai, kur bija sapulcējies liels ļaužu pulks. Viņi bija atnākuši no Galilejas, Jūdejas, Tiras, Sidonas, Sīrijas un Jordānas otra krasta. To vidū bija daudz slimu un dēmonu apsēstu cilvēku. Jēzus tos visus izdziedināja. Tad viņš apsēdās kalna nogāzē un sāka mācīt. Viņš paskaidroja, kas mums jādara, lai kļūtu par Dieva draugiem. Mums jāsaprot, ka mums ir vajadzīga Jehovas vadība, un jāmācās viņu mīlēt. Bet mēs nevaram mīlēt Dievu, ja nemīlam citus cilvēkus. Mums jābūt laipniem un godīgiem pret ikvienu, pat pret ienaidnieku.

Jēzus sacīja: ”Nepietiek ar to, ka mīlat savus draugus, jums jāmīl arī savi ienaidnieki. Piedodiet citiem no sirds. Ja esat kādu sāpinājuši, nekavējoties ejiet un atvainojieties! Izturieties pret citiem tā, kā jūs gribat, lai izturas pret jums!”

Jēzus arī paskaidroja, kāda ir pareiza attieksme pret naudu un mantu. Viņš teica: ”Svarīgākais ir būt Jehovas draugam, nevis būt bagātam. Naudu var paņemt zaglis, bet draudzību ar Jehovu neviens nevar nozagt. Pārtrauciet raizēties par to, ko ēdīsiet, dzersiet vai vilksiet mugurā! Skatieties uz putniem! Dievs vienmēr gādā, lai tiem būtu, ko ēst. Raizes nepieliks nevienu dienu jūsu mūžam. Atcerieties, Jehova zina, kas jums vajadzīgs!”

Cilvēki nekad iepriekš nebija dzirdējuši nevienu, kas runātu tā, kā runāja Jēzus. Reliģiskie vadītāji nekad neko tādu nebija mācījuši. Kāpēc Jēzus bija tik izcils skolotājs? Tāpēc, ka viss, ko viņš mācīja, nāca no Jehovas.