Ķēniņš Dāvids izdara smagu grēku

Sauls nomira, un 30 gadu vecumā Dāvids kļuva par ķēniņu. Kad Dāvids dažus gadus bija valdījis pār Izraēlu, viņš izdarīja ļoti smagu grēku. Kādu vakaru, pastaigādamies pa pils jumtu, Dāvids ieraudzīja skaistu sievieti. Dāvids noskaidroja, ka viņu sauc Batseba un ka viņa ir precējusies ar karavīru, vārdā Ūrija. Dāvids lika atvest Batsebu uz pili. Viņš ar to gulēja, un Batseba palika stāvoklī. Dāvids centās noslēpt izdarīto. Viņš deva norādījumu karaspēka virspavēlniekam, lai tas noliek Ūriju priekšējās rindās un lai pārējie atkāpjas no viņa. Ūrija kaujā gāja bojā, un Dāvids apprecēja Batsebu.

Taču šis ļaunais darbs nepalika apslēpts Jehovam. Ko viņš darīja? Jehova pie Dāvida sūtīja pravieti Nātānu. Lūk, ko sacīja Nātāns: ”Reiz dzīvoja divi vīri — viens bagāts, otrs nabags. Bagātajam bija daudz aitu, bet nabadzīgajam bija tikai viena aitiņa, kuru viņš ļoti mīlēja. Tad bagātais vīrs paņēma nabagā vīra vienīgo aitiņu.” Dāvids iedegās dusmās un izsaucās: ”Šis bagātais vīrs ir pelnījis nāvi!” Nātāns atbildēja Dāvidam: ”Tu esi tas bagātais vīrs!” Dāvids bija satriekts un atzinās Nātānam: ”Es esmu grēkojis pret Jehovu!” Šī grēka dēļ Dāvidam un viņa ģimenei bija daudz jācieš. Jehova Dāvidu sodīja, tomēr nelika viņam mirt, jo Dāvids bija godīgs un pazemīgs.

Dāvids gribēja būvēt Jehovam templi, taču Jehova šim darbam izraudzījās Dāvida dēlu Sālamanu. Dāvids uzsāka sagatavošanas darbus un teica: ”Jehovas templim jābūt varenam. Sālamans vēl ir jauns, tāpēc es viņam palīdzēšu, veicot priekšdarbus.” Tempļa būvniecībai Dāvids ziedoja daudz naudas. Viņš sameklēja prasmīgus strādniekus, savāca zeltu un sudrabu un sagādāja ciedru kokus no Tiras un Sidonas. Neilgi pirms nāves Dāvids iedeva Sālamanam tempļa būvniecības plānu, sacīdams: ”Jehova lika man šo visu pierakstīt un iedot tev. Jehova tev palīdzēs. Nebaidies! Esi stiprs un rīkojies!”