Ādams un Ieva nepaklausa Dievam

Kādu dienu, kad Ieva bija viena, viņu uzrunāja čūska. Tā teica: ”Vai tā ir taisnība, ka Dievs jums aizliedza ēst augļus no visiem kokiem dārzā?” Ieva atbildēja: ”Mēs drīkstam ēst no visiem kokiem, izņemot vienu. Ja ēdīsim augļus no šī koka, mēs mirsim.” Tad čūska sacīja: ”Jūs nemirsiet vis! Ja jūs no tā ēdīsiet, jūs būsiet kā Dievs.” Vai tā bija patiesība? Nē, tie bija meli. Taču Ieva tiem noticēja. Jo ilgāk Ieva skatījās uz koka augļiem, jo vairāk viņa tos gribēja. Viņa ēda kādu no augļiem un deva arī Ādamam. Ādams zināja, ka viņi mirs, ja nepaklausīs Dievam. Tomēr arī Ādams ēda augli no aizliegtā koka.

Vēlāk tajā pašā dienā Jehova runāja ar Ādamu un Ievu un vaicāja, kāpēc tie viņam nepaklausīja. Ādams vainoja Ievu, bet Ieva vainoja čūsku. Tāpēc, ka Ādams un Ieva nebija viņam paklausījuši, Jehova viņus izdzina no Ēdenes dārza. Lai viņi nekad nevarētu tur atgriezties, Dievs pie ieejas nolika eņģeļus un ugunīgu zobenu, kas bez apstājas griezās.

Jehova paziņoja, ka sodu saņems arī tas, kurš meloja Ievai. Bet kurš tas bija? Īstenībā ne jau čūska runāja ar Ievu. Jehova neradīja čūskas ar spēju runāt. Tas bija ļauns eņģelis, kas, runādams ar čūskas starpniecību, piemānīja Ievu. Šis eņģelis tiek saukts par Sātanu un Velnu. Nākotnē Jehova iznīcinās Sātanu, lai viņš nekad vairs nevarētu pievilt cilvēkus un pamudināt tos uz ļauniem darbiem.