Pāvils raksta vēstules draudzēm

KRISTIEŠU draudzei Jehovas nodoma piepildījumā bija paredzēta svarīga vieta. Bet, kā jau minēts, drīz pēc draudzes dibināšanas pirmā gadsimta kristieši piedzīvoja pretestību. Radās jautājums: vai viņi saglabās uzticību Dievam vajāšanās un godam izturēs grūtības, kad pašā draudzē iezagsies problēmas? Divdesmit vienā vēstulē, ko mēs tagad varam lasīt Jaunajā Derībā, kristieši saņēma vajadzīgos padomus, brīdinājumus un uzmundrinājumu.

Četrpadsmit no šīm vēstulēm, sākot ar vēstuli romiešiem un beidzot ar vēstuli ebrejiem, uzrakstīja apustulis Pāvils. Tās ir nosauktas to draudžu vai personu vārdā, kurām vēstules bija adresētas. Aplūkosim dažus no Pāvila vēstuļu tematiem.

Padomi par kristīgu dzīvi. Tie, kas dzīvo netikli, pārkāpj laulību un dara citus smagus grēkus, ”neiemantos Dieva valstību”. (1. Korintiešiem 6:9—11; Galatiešiem 5:19—21.) Neatkarīgi no tautības visiem Dieva kalpiem jābūt vienotiem. (Romiešiem 2:11; Efeziešiem 4:1—6.) Viņiem jābūt devīgiem un ar priecīgu sirdi jāpalīdz ticības biedriem. (2. Korintiešiem 9:7.) Pāvils rakstīja: ”Lūdziet bez mitēšanās Dievu.” Viņš mudināja Dieva kalpus atklāti runāt ar Jehovu sirsnīgās lūgšanās. (1. Tesaloniķiešiem 5:17; 2. Tesaloniķiešiem 3:1; Filipiešiem 4:6, 7.) Lai Dievs uzklausītu lūgšanas, tiem, kas griežas pie viņa, ir vajadzīga ticība. (Ebrejiem 11:6.)

Kā veidot laimīgu ģimenes dzīvi? Vīram jāmīl sieva kā sava paša miesa, savukārt sievai jājūt dziļa cieņa pret vīru. Bērniem jāklausa saviem vecākiem, jo tas ir patīkami Dievam. Vecākiem ar mīlestību jāaudzina un jāpamāca bērni saskaņā ar Dieva principiem. (Efeziešiem 5:22—6:4; Kolosiešiem 3:18—21.)

Paskaidrojumi par Dieva nodomu. Mozus bauslība lielā mērā bija domāta tam, lai sargātu un vadītu izraēliešus, līdz ieradīsies Kristus. (Galatiešiem 3:24.) Bet no kristiešiem Dievs neprasa, lai tie ievērotu bauslību. Savā vēstulē ebreju tautības kristiešiem Pāvils daudz skaidroja bauslības nozīmi un to, kā ar Kristus starpniecību tiek piepildīts Dieva nodoms. Viņš norādīja, ka bauslībai daudzējādā ziņā ir bijusi pravietiska nozīme. Piemēram, dzīvnieku upuri pravietiski attēloja Jēzus upuri, kas spēj panākt pilnīgu grēku izlīdzināšanu. (Ebrejiem 10:1—4.) Ar Jēzus nāvi Dievs atcēla derību, kuru viņš bija noslēdzis, dodams izraēliešiem bauslību, jo turpmāk tā vairs nebija vajadzīga. (Kolosiešiem 2:13—17; Ebrejiem 8:13.)

Norādījumi par kārtību draudzē. Vīriešiem, kas vēlas uzņemties atbildīgus pienākumus draudzē, jādzīvo pēc augstām morāles normām un jāatbilst Bībelē noteiktajām prasībām. (1. Timotejam 3:1—10, 12, 13; Titam 1:5—9.) Dieva Jehovas kalpiem regulāri jāpulcējas kopā, lai viņi uzmundrinātu cits citu. (Ebrejiem 10:24, 25.) Draudzes sapulcēm jābūt tādām, lai tās stiprinātu ticību un sniegtu pamācību. (1. Korintiešiem 14:26, 31.)

Kad Pāvils rakstīja savu otro vēstuli Timotejam, viņš jau otru reizi atradās ieslodzījumā Romā un gaidīja spriedumu. Tikai nedaudzi drosminieki iedrīkstējās viņu apciemot. Pāvils zināja, ka viņam vairs nav atlicis daudz laika. Viņš rakstīja: ”Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.” (2. Timotejam 4:7.) Visticamāk, drīz pēc tam Pāvils savas ticības dēļ tika sodīts ar nāvi. Taču viņa vēstules līdz pat šai dienai sniedz vērtīgus padomus patiesajiem Dieva kalpiem.

Vēstule romiešiem; 1. vēstule korintiešiem; 2. vēstule korintiešiem; Vēstule galatiešiem; Vēstule efeziešiem; Vēstule filipiešiem; Vēstule kolosiešiem; 1. vēstule tesaloniķiešiem; 2. vēstule tesaloniķiešiem; 1. vēstule Timotejam; 2. vēstule Timotejam; Vēstule Titam; Vēstule Filemonam; Vēstule ebrejiem.