Jēzus sludina Dieva Valstību

KĀDS uzdevums Jēzum bija jāveic uz zemes? Viņš pats teica: ”Man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam es esmu sūtīts.” (Lūkas 4:43.) Galvenais, ko Jēzus sludināja, bija Dieva Valstība. Aplūkosim četrus faktus, ko Jēzus mācīja par šo Valstību.

1. Jēzus ir Dieva ieceltais Valstības ķēniņš. Jēzus tieši pateica, ka viņš ir pravietotais Mesija. (Jāņa 4:25, 26.) Tāpat Jēzus norādīja, ka viņš ir ķēniņš, ko redzējumā bija skatījis pravietis Daniēls. Jēzus sacīja saviem apustuļiem, ka nākotnē viņš sēdēs uz ”godības krēsla” jeb troņa un tie sēdēs troņos līdz ar viņu. (Mateja 19:28.) Jēzus nosauca savus līdzvaldniekus par ”mazo ganāmo pulciņu” un pieminēja, ka viņam ir arī ”citas avis”, kas nepieder pie šīs valdnieku grupas. (Lūkas 12:32; Jāņa 10:16.)

2. Dieva Valstība nodibinās taisnību. Jēzus norādīja, ka Valstība likvidēs pašu lielāko netaisnību: tā panāks, ka tiek svētīts Dieva Jehovas vārds, un attīrīs to no visa negoda, kādu Sātans tam pūlas sagādāt jau kopš sacelšanās Ēdenē. (Mateja 6:9, 10.) Jēzus ik dienas pierādīja savu taisnīgo, objektīvo attieksmi pret cilvēkiem, jo viņš nešķirodams mācīja visus: kā vīriešus, tā sievietes, kā bagātus, tā arī nabagus. Kaut gan viņš pirmām kārtām bija sūtīts mācīt izraēliešus, viņš palīdzēja arī samariešiem un citiem, kas nebija izraēlieši. Atšķirībā no sava laika reliģiskajiem vadītājiem, viņš ne pret vienu neizturējās ar aizspriedumiem un nevienu nenostādīja augstāk par citiem.

3. Dieva Valstība nav no šīs pasaules. Jēzus dzīvoja nemierīgos laikos, un viņa dzimtā zeme atradās svešas varas pakļautībā. Taču, kad ļaudis gribēja, lai Jēzus iesaistās sava laika politiskajās norisēs, viņš nebija ar mieru to darīt. (Jāņa 6:14, 15.) Kādam varas pārstāvim Jēzus teica: ”Mana valstība nav no šīs pasaules.” (Jāņa 18:36.) Saviem sekotājiem viņš sacīja: ”Jūs neesat no pasaules.” (Jāņa 15:19.) Viņš mācekļiem neļāva lietot ieročus pat tad, kad tie gribēja aizstāvēt viņu pašu. (Mateja 26:51, 52.)

4. Kristus valdīšana balstīsies uz mīlestību. Jēzus apsolīja sagādāt cilvēkiem atvieglojumu, un viņš turēja savu solījumu. (Mateja 11:28—30.) Viņš deva sirsnīgus, praktiskus padomus, kā uzveikt raizes, uzlabot attiecības ar citiem, atbrīvoties no materiālisma un būt laimīgiem. (Mateja 5.—7. nodaļa.) Jēzus mīlēja cilvēkus un nevienu neatstūma, lai kāds būtu šī cilvēka stāvoklis un pagātne. Pat tie, kas bija nomākti un apspiesti, labprāt griezās pie Jēzus, jo droši zināja, ka viņš pret tiem izturēsies laipni un ar cieņu. Nebija nekādu šaubu, ka Jēzus būs pats labākais valdnieks.

Bija vēl kāds īpaši iespaidīgs veids, kā Jēzus mācīja par Dieva Valstību, — viņš darīja daudz brīnumu. Noskaidrosim, ko viņš ar šo brīnumu palīdzību gribēja iemācīt.

Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlijs.