Cilvēki izglābjas plūdos

CILVĒKU skaitam augot, uz zemes strauji izplatījās grēks un ļaunums. Pravietis, vārdā Ēnohs, brīdināja cilvēkus, ka Dievs iznīcinās bezdievīgos. Tomēr ļaunums nemazinājās, bet tikai auga augumā. Daļa eņģeļu sacēlās pret Jehovu. Viņi atstāja savu vietu debesīs, izveidoja sev miesīgus ķermeņus un ņēma sev par sievām cilvēku meitas. Šajās pretdabiskajās savienībās dzima pēcnācēji, kas izauga par varmācīgiem milžiem, un vardarbība un asinsizliešana pasaulē vairojās. Redzēdams, kāds pagrimums valda uz zemes, Dievs bija dziļi sāpināts.

Pēc Ēnoha dzīvoja kāds vīrs, kas ļoti atšķīrās no saviem ļaunajiem laikabiedriem. Tas bija Noa. Viņš un viņa ģimenes locekļi centās darīt to, kas ir pareizs Dieva acīs. Dievs nolēma iznīcināt ļauno pasauli, taču viņš vēlējās izglābt Nou un saglabāt dzīvnieku valsti uz zemes. Tāpēc Dievs Noam lika būvēt milzīgu šķirstu, lai gaidāmajos pasaules mēroga plūdos Noa varētu paglābties tajā un palikt dzīvs, kā arī izglābt daudzas dzīvnieku sugas. Noa paklausīja Dievam. Vairākus gadu desmitus Noa būvēja šķirstu, turklāt viņš bija arī ”taisnības sludinātājs”. (2. Pētera 2:5.) Noa brīdināja cilvēkus, ka tuvojas plūdi, taču ļaudis to neņēma vērā. Tad pienāca laiks, kad Noas ģimenei kopā ar dzīvniekiem bija jāiet šķirstā. Kad visi bija iegājuši šķirstā, Dievs aiz viņiem aizvēra durvis, un sāka līt lietus.

Lietusgāze ilga 40 dienas un 40 naktis, līdz visu zemi pārklāja ūdens. Visi ļaunie cilvēki gāja bojā. Pēc vairākiem mēnešiem, kad ūdeņi sāka kristies, šķirsts apstājās uz kāda kalna. Kad Noas ģimene beidzot varēja atstāt šķirstu, viņi tajā bija pavadījuši veselu gadu. Pateicībā par glābšanu Noa nesa Jehovam upuri. Dievs to pieņēma un apsolīja Noam un viņa ģimenei, ka viņš nekad vairs nesūtīs plūdus, lai iznīcinātu visu dzīvo radību uz zemes. Jehova lika parādīties varavīksnei, lai tā būtu zīme, kas vienmēr atgādinātu par viņa solījumu.

Pēc plūdiem Dievs cilvēkiem deva vairākas jaunas pavēles. Viņš atļāva lietot uzturā dzīvnieku gaļu, taču aizliedza ēst asinis. Dievs arī lika Noas pēcnācējiem izklīst pa visu zemi, bet daži negribēja paklausīt šim norādījumam. Apvienojušies Nimroda vadībā, ļaudis sāka celt lielu torni Bābelē jeb Babilonā, lai paliktu vienuviet par spīti Dieva pavēlei. Tomēr Dievs izjauca viņu plānus, sajaukdams šo cilvēku valodu un likdams tiem runāt dažādās valodās. Tā kā cilvēki vairs nespēja cits citu saprast, viņi pameta iesākto darbu un izklīda.

1. Mozus grāmata, 6.—11. nodaļa; Jūdas vēstule, 14., 15. pants.