121. dziesma
Paskubināsim cits citu
1. Cits citu paskubinām kalpot
un Dievam uzticīgiem būt.
To darot, mīlu varam vairot,
būt vienoti un mieru gūt.
Mēs mīlu redzam Dieva tautā,
tā drosmi, izturību dod.
Nav vietas drošākas par draudzi,
ikviens tur patvērumu rod.
2. Ja vārds ir sacīts īstā laikā,
tas iepriecē, kad skumja sirds.
Šos mierinošos vārdus dzirdam
no draugiem, kas mums mīļi ir.
Cik labi darboties ir kopā
un citam cita nastas nest!
Sniegt brāļiem atbalstu mēs gribam,
tos stiprināt un nepamest.
3. Mēs gara acīm varam skatīt —
jau Dieva diena drīz būs klāt.
Ir svarīgi mums sanākt kopā
un īsto ceļu neatstāt.
Būt mūžu mūžos Dieva tautā
un viņam kalpot vēlamies.
Lūk, tāpēc paskubinām citus
pie Dieva cieši turēties.
(Skat. arī Lūk. 22:32; Ap. d. 14:21, 22; Gal. 6:2; 1. Tes. 5:14.)