111. dziesma
Viņš tad sauks
1. Dzīve kā tvaiks, kas redzams mirkli vien,
tad ātri gaist bez pēdām.
Pēkšņi var pārtrūkt mūža pavediens,
tā dodot vietu bēdām.
Ja kāds aizgājis, vai tas dzīvos vēl?
Lūk, ko Dievs ir solījis:
(PIEDZIEDĀJUMS)
Viņš tad sauks, un viņa balsij
mirušie tad atsauksies.
Pēc savu roku darba
viņš tad ilgot ilgosies.
Ticiet jel un nebrīnieties!
Spēj no nāves piecelt Dievs.
Mēs — viņa roku darbs, un
mūžam dzīve nebeigsies.
2. Ja nomirst kāds, kas tiešām Dieva draugs,
tas postā netiks pamests.
Dievs viņu atceras un atkal sauks,
un modinās no nāves.
Tad mēs redzēsim: īstā dzīve ir
paradīzē mūžīgi!
(PIEDZIEDĀJUMS)
Viņš tad sauks, un viņa balsij
mirušie tad atsauksies.
Pēc savu roku darba
viņš tad ilgot ilgosies.
Ticiet jel un nebrīnieties!
Spēj no nāves piecelt Dievs.
Mēs — viņa roku darbs, un
mūžam dzīve nebeigsies.
(Skat. arī Jāņa 6:40; 11:11, 43; Jēk. 4:14.)