Sējiet Valstības sēklu

1. Jel nāciet, jūs, Jehovas kalpi,

Lai darbu, kas uzticēts jums,

No sirds un ar patiku veiktu,

Kā darījis to jūsu Kungs.

Ir Valstības sēkla jāiesēj jums

Tais sirdīs, kas augļus nest var.

Bez bailēm ja cītīgi darīsiet to,

Godu Dievam tad nesīs šis darbs.

2. Būs sēklas, kas iekritīs sirdīs,

Kas akmenim līdzīgas būs.

Tās uzdīgs uz brīdi, tad vītīs,

Jo sirds akmenscieta drīz kļūs.

Kas ērkšķos ir kritis, bojā iet drīz —

Sirds pasaulei priekšroku dod.

Bet ir arī sēklas, kas uzdīgst un plaukst,

Labā zemē tās vietu sev rod.

3. Cik ražīgs būs darbs, ko jūs veicat,

Tas atkarīgs bieži no jums.

Pat cietākās sirdis var atmaigt,

Ja parādāt iejūtību.

Un, vērīgi esot, kliedēsiet jūs

Tās bažas, kas cilvēkus māc.

Lūk, sējējs jau trīsdesmitkārtīgi pļauj,

Simtkārt lielākus augļus viņš vāc!