Iedarbīgs nobeigums

JA TU esi rūpīgi meklējis un labi izkārtojis savas runas materiālu un sagatavojis interesantu ievadu, tev jāpadara vēl kāds svarīgs darbs — jāsagatavo labs runas nobeigums. Tas ir ļoti svarīgi. Runas beigu daļu klausītāji parasti atceras visilgāk. Ja nobeigums ir neizteiksmīgs, tas var mazināt visas runas iedarbīgumu.

Piemēram, Jozua neilgi pirms savas nāves teica neaizmirstamu runu izraēliešu vecākajiem. Pēc tam, kad Jozua bija pārstāstījis, ko Jehova bija darījis izraēliešu labā jau kopš Ābrahāma laikiem, viņš nevis vienkārši rezumēja iepriekš teikto, bet izteica iedvesmojošu aicinājumu: ”Bīstaities to Kungu un kalpojiet viņam patiesībā un mīlestībā!” Tu vari izlasīt visu Jozuas runas nobeigumu Jozuas 24:14, 15.

Vēl vienu ievērojamu runu var lasīt Apustuļu darbos 2:14—36. Tā ir runa, ko mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētku laikā apustulis Pēteris teica cilvēkiem, kuri bija sapulcējušies Jeruzalemē. Sākumā Pēteris paskaidroja, ka klātesošie ir redzējuši, kā piepildās Joēla pravietojums par Dieva gara izliešanu. Pēc tam viņš izstāstīja, kā šī pravietojuma piepildīšanās ir saistīta ar mesiāniskajiem pravietojumiem psalmos, kur bija paredzēta Jēzus Kristus augšāmcelšana un sēšanās pie Dieva labās rokas. Runas nobeigumā Pēteris norādīja uz faktu, kas viņa klausītājiem noteikti bija jāņem vērā. Viņš teica: ”Tad lai viss Israēla nams zina un nešaubās, ka Dievs viņu ir darījis par Kungu un Kristu, šo pašu Jēzu, ko jūs esat situši krustā.” Cilvēki, kas bija noklausījušies Pētera runu, jautāja: ”Brāļi, ko lai mēs darām?” Pēteris tiem atbildēja: ”Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā.” (Ap. d. 2:37, 38.) Tajā pašā dienā 3000 cilvēku, kurus bija spēcīgi ietekmējusi Pētera runa, pieņēma patiesību par Jēzu Kristu.

Kas jāpatur prātā. Nobeigumam jābūt tieši saistītam ar runas tēmu. Tam jābūt runas galveno domu loģiskam turpinājumam. Nobeigumā var atkārtot vārdus, kas ietverti runas nosaukumā, taču tas nav obligāti.

Parasti runas mērķis ir pamudināt klausītājus rīkoties saskaņā ar dzirdēto. Viens no galvenajiem runas nobeiguma mērķiem ir norādīt, kas viņiem jādara. Ja, izvēloties tēmu un galvenās domas, tu esi rūpīgi pārdomājis, ko vērtīgu no runas varēs iegūt klausītāji un kādu mērķi tu vēlies sasniegt, tad tev noteikti ir skaidrs, uz kādu rīcību tu viņus vēlies pamudināt. Nobeigumā tev skaidri jānorāda, kas viņiem jādara, un varbūt arī — kā viņiem tas jādara.

Runas nobeigumā tev ne tikai jāpasaka klausītājiem, kas jādara, bet arī jāmudina viņi to darīt. Tev jāpiemin iemesli, kāpēc tas jādara, un varbūt jānorāda uz to, ko viņi var iegūt. Ja runas pēdējais teikums ir labi pārdomāts un pareizi formulēts, tas var pastiprināt visas runas iedarbīgumu.

Kad tava runa tuvojas nobeigumam, tam jābūt skaidri redzamam. Tev nedaudz jāmaina runas temps. Nav pareizi runāt ātri līdz pat runas beigām un tad pēkšņi aprauties. Tāpat nav labi, ja uz runas beigām runātāja balss pakāpeniski kļūst arvien klusāka. Runas nobeigumā jārunā pietiekami skaļi, tomēr balss skaļums nedrīkst būt arī pārspīlēts. Dažiem pēdējiem teikumiem jāizskan tā, lai būtu skaidri redzams, ka tas ir runas nobeigums. Šiem teikumiem jāskan noteikti un pārliecinoši. Gatavojot runu, nekādā gadījumā neaizmirsti izmēģināt tās nobeigumu.

Nav noteikta likuma, cik garam būtu jābūt runas nobeigumam. Runas nobeigumu nedrīkst izstiept. To, vai runas nobeigums ir pareizā ilgumā, var noteikt pēc klausītāju reakcijas. Vislabāk klausītāji uztver vienkāršu, tiešu un pozitīvu nobeigumu. Ļoti labs var būt arī nedaudz garāks nobeigums, kurā ietverta kāda īsa ilustrācija, taču šāds nobeigums ir labi jāpārdomā un jāizmēģina. Ir interesanti salīdzināt Salamana Mācītāja grāmatas īso nobeigumu Salamana Mācītāja 12:13, 14 ar to, kas rakstīts Mateja 7:24—27, kur var redzēt, kā Jēzus nobeidza Kalna sprediķi, kas bija daudz īsāks nekā Salamana Mācītāja grāmata.

Sludināšanā. Visvairāk par piemērotu nobeigumu jādomā tad, kad mēs sludinām. Pienācīgi gatavojoties un no sirds interesējoties par cilvēkiem, tu vari daudz izdarīt viņu labā. Padomus, kas bija doti šajā stundā, ļoti labi var izmantot arī sarunā ar vienu cilvēku.

Reizēm cilvēku nevaļas dēļ sarunas iznāk pavisam īsas. Var gadīties, ka apmeklējums ilgst tikai kādu minūti. Ja iespējams, tu varētu teikt: ”Es saprotu, jums nav laika. Bet atļaujiet man pieminēt tikai vienu iepriecinošu domu. Bībelē ir teikts, ka mūsu Radītājs vēlas, lai cilvēki uz zemes dzīvotu mūžīgi. Mums visiem tiek piedāvāta iespēja dzīvot paradīzē, tikai mums jāuzzina, ko Dievs no mums prasa.” Vai arī tu varētu pateikt cilvēkam, ka atnāksi citreiz, kad viņam būs vairāk laika.

Pat tad, ja saruna neizdodas tāpēc, ka cilvēks nevēlas runāt vai ir rupjš, tomēr ir iespējams panākt kaut ko labu. Paturi prātā padomus, kas lasāmi Mateja 10:12, 13 un Romiešiem 12:17, 18. Ja tu būsi pieklājīgs, varbūt uzlabosies cilvēka viedoklis par Jehovas lieciniekiem.

Ja tev ir izdevusies veiksmīga saruna ar kādu cilvēku, nobeigumā tu vari atkārtot galveno, par ko jūs runājāt. Centies viņu pamudināt likt lietā jauniegūtās zināšanas.

Ja tu mani, ka jūsu saruna varētu turpināties citreiz, centies panākt, lai cilvēks gaidītu jūsu nākamo tikšanos. Tu vari uzdot kādu jautājumu, kas ir apskatīts kādā Bībeles studēšanai paredzētā publikācijā. Paturi prātā sludinātāju galveno mērķi, uz kuru norādīts Jēzus vārdos, kas pierakstīti Mateja 28:19, 20.

Bībeles nodarbības beigās atkārto tās galveno tēmu, lai Bībeles skolniekam tā iespiestos atmiņā. Ļoti labi iegaumēt vielu palīdz atkārtojuma jautājumi, ja tos apspriež bez liekas steigas. Un, pajautājot cilvēkam, kā apskatītā informācija viņam var noderēt un kā viņš to var paskaidrot citiem, tu viņu mudini domāt par zināšanu praktisko izmantojumu. (Sal. Pam. 4:7.)

Vienmēr atceries, ka nobeigums lielā mērā ietekmē visas runas iedarbīgumu.