Galvenās domas izceltas

KAS ir runas galvenās domas? Tās nav vienkārši interesantas detaļas, ko piemin tikai garāmejot. Tās ir svarīgas domas, kuras tiek plaši iztirzātas un bez kurām nav iespējams sasniegt runas mērķi.

Tas, cik labi tev izdosies izcelt galvenās domas, ir atkarīgs no materiāla izvēles un izkārtojuma. Parasti, gatavojoties runai, var atrast vairāk informācijas, nekā ir iespējams izmantot. Kā lai nosaka, ko runā izmantot un ko — ne?

Pirmkārt, tev jāņem vērā, kas būs tavi klausītāji. Varbūt viņi gandrīz neko nezina par apskatāmo jautājumu, bet varbūt ir gluži otrādi — viņi to jau labi pārzina. Varbūt lielākā daļa klausītāju piekrīt tam, kas par šo jautājumu teikts Bībelē, bet varbūt viņi ir noskaņoti skeptiski. Tāpat būtu labi ņemt vērā, ar kādām grūtībām ikdienā sastopas tavi klausītāji, kas cenšas paklausīt Bībeles norādījumiem jautājumā, par kuru tu runā. Otrkārt, rūpīgi pārdomā galveno mērķi, kādu tu vēlies sasniegt, runājot par izraudzīto tēmu. Ņemot vērā šos divus padomus, izvērtē runas materiālu un atstāj tikai to, kas tajā patiešām iederas.

Ja tev jau ir dots runas uzmetums ar tēmu un galvenajām domām, tev jāveido runa uz šī uzmetuma pamata. Tomēr arī šādā gadījumā runa būs labāka, ja tu iztirzāsi galvenās domas, ņemot vērā iepriekš minētos principus. Ja uzmetums tev jāveido pašam, tad galveno domu izvēle ir pilnīgi tavā ziņā.

Ja tev būs skaidra sapratne par runas galvenajām domām un tu būsi tām pakārtojis atbilstošas papildu domas, tev būs vieglāk teikt runu un arī klausītāji droši vien daudz ko iegūs no tās.

Materiāla organizēšanas paņēmieni. Izkārtojot runas daļas, var izmantot dažādus paņēmienus. Izmēģinājis šos paņēmienus, tu sapratīsi, ka ikviens no tiem var būt ļoti noderīgs kāda konkrēta mērķa sasniegšanai.

Plaši izmantojams ir tematiskais izkārtojums. (Katrs nākamais galvenais punkts vairo klausītāja zināšanas par apskatāmo jautājumu vai palīdz sasniegt runas galveno mērķi.) Runas materiālu var kārtot arī hronoloģiskā secībā. (Piemēram, stāstījumu par notikumiem pirms plūdiem var turpināt ar to, kas notika pirms Jeruzalemes iznīcināšanas mūsu ēras 70. gadā, un to savukārt var papildināt ar stāstījumu par notikumiem mūsu dienās.) Runas materiālu var kārtot pēc principa ”cēlonis — sekas”. (Izklāsta secība var būt arī pretēja. Piemēram, var sākt ar sekām — to, kas pašreiz notiek, — un tad norādīt uz cēloni.) Vēl viens runas materiāla kārtošanas princips ir pretstatīšana. (Var pretstatīt labo un ļauno, pozitīvo un negatīvo.) Runā var izmantot vienlaikus vairākus materiāla izkārtojuma paņēmienus.

Kad Stefanam nepatiesu apsūdzību dēļ bija jāstājas ebreju augstākās tiesas priekšā, viņš teica iespaidīgu runu, kas bija izveidota pēc hronoloģiskā principa. Lasot Apustuļu darbus 7:2—53, var redzēt, ka notikumi un to izklāstīšanas secība nebija izraudzīti nejauši. Stefans sāka stāstījumu ar vēsturiskiem notikumiem, kuru patiesumu viņa klausītāji nevarēja noliegt. Pēc tam Stefans norādīja, ka Jāzepu, no kura brāļi bija atteikušies, Dievs izmantoja, lai vēlāk glābtu viņa ģimeni. Tad viņš pieminēja to, kā ebreji nebija vēlējušies paklausīt Jehovas pārstāvim Mozum. Runas nobeigumā Stefans uzsvēra, ka cilvēki, kas panāca Jēzus Kristus nāvi, ir rīkojušies līdzīgi saviem priekštečiem.

Galveno domu nedrīkst būt pārāk daudz. Jebkurā tēmā ietilpst tikai daži pamatjautājumi — parasti ne vairāk par pieciem. Tā tas ir gandrīz vienmēr, vienalga, vai tev jārunā piecas minūtes, desmit minūtes, pusstundu vai ilgāk. Nemēģini izcelt pārāk daudz domu. Tavi klausītāji vienā reizē spēj uztvert dažādas domas tikai ierobežotā daudzumā. Turklāt atceries: jo garāka ir tava runa, jo vairāk jāizceļ un skaidrāk jāformulē galvenās domas.

Vienalga, cik galveno domu ir tavā runā, tev katra no tām jāiztirzā pamatīgi. Veido runu tā, lai klausītāji paspētu pievērst pietiekami daudz uzmanības katrai būtiskai domai un to labi atcerētos.

Tavai runai jāizklausās vienkārši. Vienkāršība ne vienmēr ir atkarīga no materiāla apjoma. Ja tu izvēlēsies tikai dažas galvenās domas, pakārtosi tām pārējās un apskatīsi katru galveno domu atsevišķi, tavu runu būs viegli klausīties un tikpat viegli atcerēties.

Kā izcelt galvenās domas. Ja runas materiāls ir izkārtots pareizi, tad nav grūti panākt, lai runā izceltos galvenās domas.

Svarīgākais ir panākt, lai pierādījumi, Bībeles panti un cita papildinformācija tiktu izmantota runas pamatdomas uzsvēršanai un tās izvērsumam. Jebkurai papildinformācijai runā jāpaskaidro, jāapstiprina vai jāizvērš galvenā doma. Neiekļauj runā kaut arī interesantu, tomēr nevajadzīgu materiālu. Izvēršot galvenajai domai pakārtotās domas, palīdzi klausītājam skaidri saskatīt to saistību ar galveno domu. Neatstāj to pašu klausītāju ziņā. Uz saistību var norādīt, laiku pa laikam atkārtojot galveno domu.

Reizēm oratori izceļ galvenās domas, nosaucot, kura pēc kārtas tā ir: pirmā, otrā vai trešā utt. Protams, var izmantot arī šādu paņēmienu, taču tas nenozīmē, ka tad vairs nav tik liela uzmanība jāpievērš materiāla izvēlei un runas loģiskai attīstībai.

Tu vari izmantot arī šādu paņēmienu: pieminēt galveno domu pirms argumentiem, ar kuriem tu to apstiprini. Tā tu vari panākt, ka klausītāji pievērš vairāk uzmanības turpmākajiem paskaidrojumiem un galvenā doma tiek labi izcelta. Tāpat tu vari uzsvērt domu, rezumējot to pēc visiem pierādījumiem un paskaidrojumiem.

Sludināšanā. Šajā nodarbībā apskatītie principi ir attiecināmi ne tikai uz runām auditorijas priekšā, bet arī uz sarunām sludināšanā. Gatavojoties sludināšanai, domā par kādu notikumu vai situāciju, kas uztrauc lielu daļu cilvēku. Izvēlies tādu tēmu, kura tev dod iespēju paskaidrot, kas Bībelē teikts par tamlīdzīgu problēmu risinājumu. Izvēlies pāris galvenās domas, ar kuru palīdzību iztirzāt izvēlēto tēmu. Atrodi Bībeles pantus, ar kuriem tu pamatosi šīs domas. Pēc tam izdomā, kā tu sāksi sarunu. Ja tu būsi šādi sagatavojies, tu nepieciešamības gadījumā varēsi mainīt sarunas gaitu un spēsi pateikt cilvēkam kaut ko tādu, ko viņš atcerēsies.