Māka valdīt pār sevi

UZTRAUKUMS pirms uzstāšanās auditorijas priekšā nav nekas neparasts, un it sevišķi tas ir saprotams tad, ja cilvēkam nav jārunā lielākas auditorijas priekšā visai bieži. Tāpat neliels uztraukums var rasties sludinātājam, kad viņš sāk savu kalpošanas dienu un veic pirmos apmeklējumus. Kad Jeremijam tika paziņots, ka viņam jākļūst par pravieti, viņš iebilda: ”Es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!” (Jer. 1:5, 6.) Bet Jehova palīdzēja Jeremijam, un viņš palīdzēs arī tev. Tu noteikti iemācīsies valdīt pār sevi, ir vajadzīgs tikai laiks.

Ja runātājs valda pār sevi un ir mierīgs, par to liecina viņa izturēšanās. Viņa stāja ir dabiska un atbilstoša situācijai. Arī žesti ir dabiski, un balss skan izteiksmīgi un nosvērti.

Pat ja tu uzskati, ka tava izturēšanās auditorijas priekšā neatbilst šim aprakstam, tu noteikti vari kaut ko mainīt. Viens no iemesliem, kāpēc ir grūti tikt galā ar uztraukumu, ir fizioloģiski procesi mūsu organismā.

Ja cilvēkam ir uzticēts kāds sarežģītāks uzdevums un viņš to grib paveikt labi, bet nav pārliecināts, vai tas izdosies, viņš uztraucas. Kad cilvēks atrodas šādā stāvoklī, smadzenes liek organismam ražot vairāk adrenalīna, tāpēc paātrinās sirdsdarbība un elpošana, cilvēks pastiprināti svīst, viņam dreb balss un rodas nespēks rokās un kājās. Organisms cenšas palīdzēt, dodot vairāk enerģijas. Savukārt cilvēkam jāiemācās izmantot šo papildu enerģiju, lai saasinātu prāta spējas un runātu ar lielāku entuziasmu.

Ko darīt, lai mazinātu uztraukumu. Paturi prātā, ka uztraukums nav nekas neparasts. Tomēr, lai nezaudētu paškontroli, tev jāiemācās mazināt uztraukumu un izturēties mierīgi. To var darīt dažādi.

Rūpīgi sagatavojies. Veltī runas gatavošanai pietiekami daudz laika. Sagatavojies tā, lai tu skaidri saprastu visu, kas tiks apskatīts runā. Ja tev pašam jāizvēlas, kādi jautājumi tajā tiks aplūkoti, domā par to, ko tavi klausītāji jau zina par runas tēmu un kādu mērķi tu vēlies sasniegt. Tā tu varēsi izvēlēties vispiemērotāko materiālu. Ja tev šķiet, kas tas ir grūti izdarāms, parunā ar kādu, kam ir pieredze runu gatavošanā. Viņš tev palīdzēs izanalizēt runas materiālu un saprast, kas būtu visnoderīgākais taviem klausītājiem. Kad tev radīsies pārliecība, ka runas materiāls būs noderīgs klausītājiem, un tu labi pārzināsi apskatāmos jautājumus, vēlēšanās tos paskaidrot klausītājiem kļūs spēcīgāka par uztraukumu.

Īpašu uzmanību pievērs runas ievadam. Tev pilnīgi skaidri jāzina, kā tu iesāksi runu. Un tad, kad tu jau būsi sācis runāt, uztraukums, visticamāk, pakāpeniski mazināsies.

Līdzīgi tu vari gatavoties sludināšanai. Domā ne tikai par tematiem, kurus tu vēlies piedāvāt apspriešanai, bet arī par cilvēkiem, kam tu sludināsi. Sagatavo ievadus rūpīgi un izmanto pieredzējušu sludinātāju ieteikumus.

Cilvēki bieži vien domā, ka vieglāk valdīt pār sevi ir tad, ja priekšā ir viss runas teksts. Bet patiesībā tas var nevis palīdzēt nomierināties, bet gluži otrādi — radīt vēl lielāku uztraukumu. Protams, ir oratori, kas lieto diezgan garus uzmetumus, turpretī citiem pieraksti mēdz būt pavisam īsi. Taču galvenais, kas noteiks tavu attieksmi pret uzstāšanos un palīdzēs mazināt uztraukumu, ir nevis runas teksts, bet tava pārliecība, ka tas, ko tu esi sagatavojis, ir noderīgs klausītājiem.

Izmēģini runu. Izmēģinot runu, tu iegūsi pārliecību, ka spēj skaidri izteikt savas domas. Vingrinoties tu daudz ko iegaumēsi, un runas laikā tev būs vieglāk atcerēties, kas jāsaka. Mēģinot runu, iztēlojies, ka tavā priekšā ir klausītāji. Apsēdies pie galda vai stāvi kājās — dari tieši tā, kā tu darīsi, atrodoties auditorijas priekšā.

Lūdz palīdzību Jehovam. Vai viņš atbildēs uz šādu lūgšanu? ”Šī paļāvība mums ir uz viņu, ka viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc viņa prāta.” (1. Jāņa 5:14.) Ja tu vēlies godināt Dievu un vairot cilvēku sapratni par viņa Rakstiem, viņš noteikti atbildēs uz tavu lūgšanu. To apzinoties, tev būs vieglāk izpildīt savu uzdevumu. Turklāt, attīstoties gara augļiem — mīlestībai, priekam, mieram, laipnībai un atturībai —, tevī veidosies tāda prāta nostāja, kas tev palīdzēs visās situācijās valdīt pār sevi. (Gal. 5:22.)

Turpini mācīties. Jo vairāk tu sludināsi, jo mazāks kļūs tavs uztraukums. Jo biežāk tu atbildēsi draudzes sapulcēs, jo vieglāk tev būs izteikties daudzu cilvēku klātbūtnē. Ar katru nākamo runu tavs uztraukums, domājams, mazināsies. Ja tev ir vēlēšanās biežāk uzstāties draudzes sapulcēs, pasaki teokrātiskās kalpošanas skolas vadītājam, ka tu vari gatavot runas tad, kad kāds cits to nevar.

Pēc tam, kad tu būsi ņēmis vērā iepriekš minētos padomus, būtu labi sevi pārbaudīt, lai pamanītu savas nedrošības izpausmes. Ja tu tās ieraudzīsi un sapratīsi, kā tās pārvarēt, tu iemācīsies valdīt pār sevi uzstāšanās laikā. Nedrošība parasti izpaužas runātāja kustībās vai balsī.

Izturēšanās. Par spēju apvaldīt uztraukumu liecina tava stāja un rokas. Vispirms daži vārdi par rokām. Ja tās ir sakrampētas aiz muguras, stīvi nostieptas gar sāniem vai cieši sažņaugušas pulti, ja rokas tiek te sabāztas kabatās, te izvilktas no tām, ja tu aizpogā un atpogā žaketi, bezmērķīgi pieskaries vaigam, degunam vai brillēm, ja pirksti darbojas ar pulksteni un virpina zīmuli vai gredzenu un ja tu nemitīgi pārcilā pierakstus, — ir skaidri redzams, ka tev neizdodas tikt galā ar savu uztraukumu.

Par uztraukumu liecina arī pastāvīga mīņāšanās, nedabiski stīva poza vai ļodzīgi ceļi, sakumpusi stāja, bieža lūpu aplaizīšana un siekalu rīšana, ātra un sekla elpošana.

Ar apzinātu piepūli visas šīs uztraukuma pazīmes var kontrolēt vai ierobežot. Centies no tām atbrīvoties pakāpeniski. Izvēlies vienu no tām un jau iepriekš izdomā, ko darīt, lai to ierobežotu. Turpinot to darīt, tu ar laiku noteikti manīsi, ka tava izturēšanās kļūst arvien nosvērtāka.

Balss. Par uztraukumu var liecināt nedabiski augsts balss tonis un balss drebēšana. Par to var liecināt arī krekšķināšana un vārdu bēršana. To visu ir iespējams pārvarēt, mācoties kontrolēt savu balsi.

Ja tevi pārņem uztraukums, ieturi nelielu pauzi, pāris reizes dziļi ieelpo un tikai tad kāp uz paaugstinājuma. Centies atslābināt visu ķermeni. Domā nevis par savu uztraukumu, bet par to, kāpēc tu vēlies pastāstīt cilvēkiem to, ko esi sagatavojis. Pirms tu sāc runāt, paskaties uz klausītājiem, atrodi kādu draudzīgi noskaņotu cilvēku un uzsmaidi viņam. Sākumā runā nedaudz lēnāk un tad visu uzmanību pievērs runai.

Ko ir saprātīgi gaidīt. Tu nevari gaidīt, ka pilnībā atbrīvosies no uztraukuma. Daudzi oratori, kas ir uzstājušies auditorijas priekšā gadiem ilgi, joprojām jūt uztraukumu katru reizi, kad viņiem jāuzstājas ar runu. Taču viņi ir iemācījušies apvaldīt uztraukumu. Kāds pieredzējis orators par to izteicās šādi: ”Man joprojām skudriņas skrien pa muguru, tikai tagad es protu tās komandēt.”

Ja tu mērķtiecīgi centīsies atbrīvoties no uztraukuma izpausmēm, klausītāji tevi uzskatīs par cilvēku, kas prot valdīt pār sevi. Tu varbūt joprojām uztrauksies, taču klausītāji to nepamanīs.

Atceries, ka adrenalīna līmeņa paaugstināšanās, kas izraisa uztraukuma izpausmes, dod papildu enerģiju. Izmanto šo enerģiju tā, lai tu runātu ar iedvesmu.

Lai vingrinātos, tev nav jāgaida, kamēr pienāks laiks kāpt uz paaugstinājuma. Mācies būt līdzsvarots un savaldīgs ikdienas sarunās un centies runāt izteiksmīgi. Tas tev palīdzēs just pašapziņu, uzstājoties ar runām un piedaloties tīruma kalpošanā, kur šī īpašība ir sevišķi svarīga.