70. nodaļa
Tiek izdziedināts no dzimšanas akls cilvēks
PĒC jūdu mēģinājuma nomētāt Jēzu ar akmeņiem viņš nepamet Jeruzalemi. Vēlāk, sabatā, Jēzus un viņa mācekļi, iedami pa pilsētu, ierauga kādu cilvēku, kas no dzimšanas ir neredzīgs. Mācekļi Jēzum jautā: ”Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats, vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”
Varbūt mācekļi pievienojas dažu rabīnu uzskatam, ka cilvēks var sagrēkot jau mātes klēpī. ”Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki,” atbild Jēzus, ”bet Dieva darbiem vajaga parādīties viņā.” Šī cilvēka aklumu nav izraisījusi nekāda konkrēta kļūda vai grēks, ko būtu izdarījis viņš pats vai viņa vecāki. Tā kā pirmais cilvēks, Ādams, grēkoja, visi cilvēki ir nepilnīgi, un tāpēc visiem cilvēkiem ir kādi fiziski trūkumi, piemēram, daži piedzimst akli. Šis trūkums tagad dod Jēzum iespēju parādīt Dieva darbus.
Jēzus uzsver, cik neatliekami ir šie darbi. ”Man nākas strādāt tā darbus, kas mani sūtījis, kamēr ir diena,” Jēzus saka. ”Nāk nakts, kad neviens nevar strādāt. Kamēr es esmu pasaulē, es esmu pasaules gaisma.” Drīzumā nāve ieslēgs Jēzu kapa tumsā, kur viņš vairs nekā nevarēs darīt. Līdz tam laikam viņš dod pasaulei gaismu.
Pēc šiem vārdiem Jēzus spļauj zemē un taisa ar siekalām nelielu dubļu piku. Uzlicis to neredzīgajam cilvēkam uz acīm, viņš saka: ”Ej, mazgājies Ziloas dīķī!” Cilvēks paklausīgi izpilda teikto un kļūst redzīgs. Cik priecīgs viņš ir atpakaļceļā — viņš taču redz pirmo reizi mūžā!
Kaimiņi un citi cilvēki, kas viņu pazīst, ir izbrīnīti. ”Vai šis nav tas, kas sēdēja un ubagoja?” viņi jautā. ”Viņš tas ir,” daži saka. Taču citi tam netic: ”Nē, bet viņš tam līdzīgs.” Tomēr viņš pats saka: ”Es tas esmu.”
”Kā tad tavas acis ir atvērušās?” cilvēki vēlas uzzināt.
”Cilvēks, kuŗu sauc Jēzu, iztaisīja svaidāmo, svaidīja ar to manas acis un sacīja man: Ej uz Zilou un mazgājies! Tad es aizgāju, mazgājos un kļuvu redzīgs.”
”Kur viņš ir?” cilvēki jautā.
”Es nezinu,” skan atbilde.
Tad cilvēki aizved šo vīrieti, kas nesen vēl bija neredzīgs, pie saviem reliģiskajiem vadītājiem — farizejiem. Arī tie viņu sāk iztaujāt, kā viņš ir kļuvis redzīgs. Vīrietis tiem paskaidro: ”Viņš uzlika svaidāmo uz acīm, es mazgājos un — varu redzēt.”
Farizejiem noteikti būtu jāpriecājas kopā ar izdziedināto ubagu. Bet viņi nosoda Jēzu. ”Šis cilvēks nav no Dieva,” viņi saka. Kāpēc tāds secinājums? ”Jo viņš nesvētī sabatu.” Savukārt citi farizeji brīnās: ”Kā grēcīgs cilvēks var darīt tādas zīmes?” Šī iemesla dēļ viņu vidū rodas šķelšanās.
Tāpēc viņi vīrietim jautā: ”Ko tu pats saki par viņu, ka viņš atvēris tavas acis?”
”Viņš ir pravietis,” izdziedinātais cilvēks atbild.
Farizeji atsakās tam ticēt. Viņi ir pārliecināti, ka starp Jēzu un šo vīrieti ir kāda slepena vienošanās, kuras mērķis ir piemuļķot cilvēkus. Vēlēdamies atrisināt radušos situāciju, viņi atsauc ubaga vecākus, lai tos izjautātu. Jāņa 8:59; 9:1—18.
▪ Kāpēc cilvēks ir akls, un kāds nav šī fiziskā trūkuma iemesls?
▪ Kas ir nakts, kad neviens nevar strādāt?
▪ Kā uz cilvēka izdziedināšanu reaģē tie, kas viņu pazīst?
▪ Kāpēc saistībā ar cilvēka izdziedināšanu farizeju starpā rodas šķelšanās?