204. dziesma.
”Redzi, es esmu še, sūti mani!”
1. Daudz ļaužu Dieva izcilo
un tīro vārdu apkauno.
”Dievs bezspēcīgs, viņš nežēlīgs.
Nav Dieva!” tā kliedz neprātis.
Kas Dieva vārdu attīrīs?
Kas slavu teiks, lai visi dzird?
”Kungs, sūti mani, esmu še!
To uzticīgi veikšu es.
(Piedziedājums)
2. Dievs vilcinoties, saka tie,
kas dievbijību nepazīst.
No akmens veidots elks tiek lūgts,
kā Dievs mēdz citiem ķeizars būt.
Kas ļaunprātīgiem paziņos
par Dieva karu beidzamo?
”Kungs, sūti mani, esmu še!
To bezbailīgi teikšu es.
(Piedziedājums)
3. Nu lēnprātīgie skumjas jūt,
jo ļaunums milzu varu gūst.
Var iegūt sirdsmieru tik tas,
kas patiesību cenšas rast.
Kas, lēnprātīgos mierinot,
tiem līdzēs taisnīgumu gūt?
”Kungs, sūti mani, esmu še!
To pacietīgi veikšu es.
(PIEDZIEDĀJUMS)
Nav lielāks gods man rodams te.
Kungs, sūti mani, esmu še!”