135. dziesma.
Jehova — mūsu mītne
1. Dievs Jehova, tu mūsu mītne —
jau audžu audzēs bijis tā.
Un tava varenība dižā
no senlaikiem ir jūtama.
Tu esi pastāvīgs un mūžīgs,
tāds biji, esi, būsi tu.
Reiz cilvēks tika ’atgriezts pīšļos’,
bet tava mīla glāba mūs.
2. Lūk, tūkstoš gadi tavā priekšā
kā vakardiena ātri zūd,
Bet cilvēkiem kā puķei laukā,
kas zied un vīst, tik īss ir mūžs.
Mums dzīve — septiņdesmit gadu,
kas stiprāks — astoņdesmit tam,
Bet trūkst pat šajos gados miera,
tie pilni bēdām, grūtībām.
3. Tā māci skaitīt mūsu dienas,
lai mūžam varam prieku gūt,
Ar lūpām pateicību paužot
no sirds, kas vēlas gudra kļūt.
Dievs Jehova, tu saviem kalpiem
tik dāsni labvēlību dod.
Jel sekmē mūsu roku darbu
un svētī bagātīgi to!