120. dziesma.
Esiet tikpat nelokāmi kā Rute!
1. Naomija Ruti mīlēja,
tomēr lūdza mājup doties tai.
Nevēlējās Rute atgriezties,
tai pēc Naomijas tiecās sirds.
2. ”Neatstāšu tevi es nekad
un, kur būsi tu, tur jābūt man!
Tavā dzīves vietā mitīšu,
ļauj man nomirt tur, kur mirsi tu!
3. Tava tauta arī mana būs,
tavu Dievu mūžam pielūgšu.
Lai, ko grib, ar mani dara Dievs,
bet mūs izšķirt varēs nāve vien.”
4. Rute pauda mīlu, ticību,
paraugu mums rādot cildenu.
Nelokāmi Dievam kalposim!
Uzticīgi viņam paliksim!