11. dziesma.

Sulamīte — ”atlikums”

(Augstā Dziesma 7:1)

1. ”Ak, Sulamīt šķīstā, cik mīlīga tu,

tik daudz tev ir lielisku īpašību!

Cik maiga tava runa, cik pievilcīga tu,

ar tevi tik brīnišķi kopā ir būt!”

2. Tā Labais Gans Kristus no sirds viņai teic,

ar mūžīgo balvu tas grib viņu sveikt.

Ko atbild mums par piemēru savam Kungam tā,

kas vienmēr ir noteikta, nelokāma?

3. ”Ir mīla kā liesma, kas nedziest nekad,

par zeltu nav pērkama uzticība.

Ir mīlestība tava kā Šeols spēcīga,

kā Jehovas uguns, kas nedzēšama.”

4. Ak, Sulamīt — ’atlikum’, grūti kaut būs,

tu apņemies saglabāt nevainību.

Jau tavas jaukās draudzenes tagad prieku jūt

par dzīvības balvu, ko saņemsi tu.