Zaudējuma sāpes

”Mēs ar Sofijua bijām precējušies vairāk nekā 39 gadus, kad pēc ilgstošas slimības viņa nomira. Draugi mani bez mitas atbalstīja, un es centos visu laiku sevi ar kaut ko nodarbināt. Bet veselu gadu es jutos pilnīgi satriekts. Es pieredzēju emocionālus kāpumus un kritumus un nebiju spējīgs to kontrolēt. Pat tagad, kad ir pagājuši gandrīz trīs gadi kopš viņas nāves, ik pa laikam pēkšņi uzplaiksnī spēcīgas emocionālas sāpes.” (Kosts.)

Vai jums ir nācies pieredzēt tuva cilvēka nāvi? Ja tā ir noticis, tad Kosta jūtas jums nav svešas. Nav daudz kā tāda, kas radītu tik spēcīgas sirdssāpes kā dzīvesbiedra, ģimenes locekļa vai tuva drauga nāve. Speciālisti, kuri pēta sāpes, ko izraisa sēras, par to ir vienisprātis. Kādā rakstā, kas publicēts psihiatrijas žurnālā The American Journal of Psychiatry, ir atzīts, ka ”visspēcīgākās nelabojama zaudējuma sāpes sagādā tieši nāve”. Cilvēkam, kas saskaras ar neizturamām sāpēm, kādas izraisa tuvinieka zaudējums, var rasties jautājumi: cik ilgi man būs jāsadzīvo ar šīm jūtām? Vai es jelkad atgūšu prieku? Kur es varu rast mierinājumu?

Atbildes uz šiem jautājumiem ir apskatītas šajā Atmostieties! numurā. Nākamajā rakstā ir runāts par to, kādas sajūtas ir pilnīgi dabiskas, kad ir nomiris tuvs cilvēks. Turpmākajos rakstos ir iekļauti padomi, kas var palīdzēt mazināt sēras.

Mēs ļoti ceram, ka šajos rakstos ikviens, kas ir pieredzējis zaudējuma sāpes, atradīs mierinājumu un noderīgus ieteikumus.