Planējošo putnu uzliektie spārnu gali

REAKTĪVAJAI lidmašīnai lidojuma laikā spārnu galos veidojas spēcīgi gaisa virpuļi, kas palielina gaisa pretestību, un līdz ar to pieaug degvielas patēriņš. Virpuļi var arī apdraudēt lidmašīnas, kas seko aizmugurē samērā nelielā attālumā. Tāpēc, pirms no viena un tā paša skrejceļa paceļas nākamā lidmašīna, ir jāpaiet pietiekami ilgam laikam, lai virpuļi izzustu.

Aviokonstruktori ir raduši risinājumu šīm problēmām. Kāds tas ir? Lidmašīnas spārniem tiek pievienoti vingleti — vertikāli stabilizatori spārnu galos. Ideja ir aizgūta no planējošo putnu, piemēram, klijānu, ērgļu un stārķu, uzliektajiem lidspalvu galiem.

Pārdomām. Lidojuma laikā šiem lielajiem putniem spalvas spārnu galos uzliecas uz augšu gandrīz vertikāli. Šāda konfigurācija nodrošina maksimālu cēlējspēku ar minimālu spārnu garumu, kā arī samazina enerģijas patēriņu. Aviokonstruktori ir izstrādājuši līdzīgu lidmašīnas spārna konstrukciju. Veikdami testus aerodinamiskajā caurulē, viņi ir noskaidrojuši, ka tad, ja spārna gals ir precīzi uzliekts un pareizi pavērsts pret gaisa plūsmu, gaisa kuģa lidtehniskie raksturojumi uzlabojas aptuveni par 10 vai pat vairāk procentiem. Mazinot virpuļu lielumu, vingleti samazina aerodinamisko pretestību. Vingleti rada arī papildu vilcējspēku, kas ”daļēji kompensē gaisa pretestību”, teikts aviācijas enciklopēdijā Encyclopedia of Flight.

Vingleti ļauj lidmašīnām veikt lielākus attālumus, pārvadāt smagākas kravas un ietaupīt degvielu, turklāt lidaparātiem var būt īsāki spārni, un tas atvieglo to novietošanu stāvvietā. Kā teikts kādā NASA ziņojumā, 2010. gadā aviosabiedrības ”visā pasaulē ietaupīja 7,6 miljardus litru aviodegvielas” un līdz ar to ievērojami samazinājās lidmašīnu radītie izmeši.

Kā jūs domājat? Vai planējošo putnu uzliektie spārnu gali ir radušies evolūcijas ceļā, vai arī tie ir radīti?