Paviesosimies Salvadorā

GANDRĪZ pirms 500 gadiem, kad pašreizējās Salvadoras teritorijā ieradās spāņi, ietekmīgākā vietējā cilts šo zemi dēvēja par Kuskatlanu, kas tulkojumā nozīmē ”dārgakmeņu zeme”. Tagad Salvadorā galvenokārt dzīvo turienes pirmiedzīvotāju un eiropiešu ieceļotāju pēcteči.

Salvadorieši ir čakli un draudzīgi cilvēki. Viņi ir pazīstami arī ar pieklājību un laipnību. Uzsākot sarunu vai ieejot veikalā, viņi vienmēr laipni sasveicinās ar vārdiem ”Buenos días” (”Labdien”) vai ”Buenas tardes” (”Labvakar”). Laukos un mazpilsētās nesasveicināšanos ar garāmgājēju pat uzskata par nepieklājību.

Viens no iecienītākajiem ēdieniem salvadoriešu virtuvē ir pupusa — kukurūzas vai rīsu tortilja, kas pildīta ar sieru, pupiņām, cūkgaļu vai citiem produktiem. Tās parasti pasniedz ar tomātu mērci un curtido — kāpostu, burkānu un sīpolu salātiem, kam pievienots etiķis ar garšvielām. Lai gan daži šīs tortiljas ēd ar dakšiņu un nazi, tradicionāli tās ēd ar rokām.

VAI JŪS ZINĀT? Salvadoru dēvē par vulkānu zemi, jo tajā ir vairāk nekā 20 vulkānu, no kuriem daži joprojām ir aktīvi. Vulkāniskās darbības dēļ ir radušās arī sešskaldņu klinšu kolonnas, kurām pāri gāžas Lostersjosa ūdenskritums.

Salvadorā ir aptuveni 700 Jehovas liecinieku draudžu, pie kurām pieder vairāk nekā 38 000 Jehovas liecinieku. Viņi māca Bībeli apmēram 43 000 cilvēku spāņu, angļu un salvadoriešu zīmju valodā.