Agāmas aste

AGĀMA pavisam viegli no horizontālas virsmas uzlec uz vertikālas sienas. Pat tad, ja virsma ir slidena un ķirzakas kājas paslīd, tā sekmīgi uzlec uz sienas. Kā agāmai tas izdodas? Ar astes palīdzību!

Pārdomām. Kad agāmas lec no raupjas virsmas, ar ko veidojas laba saķere, to ķermenis ieņem stabilu pozīciju un aste ir noliekta uz leju. Tas agāmām palīdz lēkt pareizā leņķī. Bet, ja virsma ir slidena, ķirzakas zaudē līdzsvaru un lec nepareizā leņķī. Taču lēciena laikā tās veiksmīgi koriģē ķermeņa stāvokli, paceļot asti gaisā. Šis process ir visai sarežģīts. ”Agāmām nemitīgi jāpielāgo astes leņķis, lai noturētu ķermeni vajadzīgajā pozīcijā,” bija teikts ziņojumā, ar ko nāca klajā Kalifornijas universitāte Bērklijā (ASV). Jo slidenāka virsma, jo augstāk ķirzakai jāceļ aste, lai lēciens būtu precīzs.

Sīkāk uzzinot, kā darbojas agāmas aste, inženieri var projektēt stabilākus robotus, ko izmantot, lai meklētu izdzīvojušos pēc zemestrīcēm vai citām katastrofām. ”Roboti ne tuvu nav tik veikli kā dzīvnieki,” uzsvēra minētās universitātes pētnieks Tomass Libijs, ”tāpēc jebkurš uzlabojums, kas padara robotu stabilāku, ir solis uz priekšu.”

Kā jūs domājat? Vai agāmas aste ir radusies evolūcijas ceļā, vai arī tā ir radīta?