Kurš bija pirmais?
1973. gadā amerikāņu inženieris Mārtins Kūpers demonstrēja pirmo mūsdienīgo mobilo tālruni. Viņa radītajā aparātā ietilpa akumulatoru baterija, radiosakaru ierīce un mikroprocesors. Pārsteigto ņujorkiešu acu priekšā Mārtins Kūpers, stāvēdams uz ielas, veica zvanu un sarunājās pa tālruni. Bet šis izgudrojums bija iespējams tikai tāpēc, ka jau 1800. gadā itāliešu fiziķis Alesandro Volta bija konstruējis līdzstrāvas avotu — galvanisko elementu bateriju. Turklāt līdz 1876. gadam jau bija izgudrots telefons, līdz 1895. gadam — radio, un līdz 1946. gadam — dators. Beidzot 1971. gadā parādījās arī mikroprocesors, un līdz mobilā tālruņa radīšanai atlika vairs tikai viens solis. Tomēr rodas jautājums: vai saziņa ar komplicētu, mobilu ierīču palīdzību tiešām bija kaut kas jauns?
Mūsu pašu balss, ko mēs parasti uztveram kā pašsaprotamu, ir izcils saziņas rīks. Vairāk nekā puse no tiem neironu miljardiem, kas atrodas mūsu smadzeņu garozas motoriskajā jeb kustību zonā, ir iesaistīti runas orgānu kontrolē, un aptuveni 100 muskuļu darbina sarežģīto runas aparātu, ko veido mēle, lūpas, žokļi, rīkle un orgāni mūsu krūškurvī.
Arī mūsu ausis ir šīs sakaru sistēmas daļa. Tās pārveido skaņas elektriskos impulsos, kurus smadzenes var apstrādāt. Dzirdes centrs smadzenēs analizē skaņas, lai mēs spētu atšķirt cilvēkus pēc balss tembra. Smadzenes arī izmēra, par cik sekundes miljondaļām vienu ausi skaņa sasniedz ātrāk nekā otru, un pēc šīs informācijas tās precīzi nosaka, kādā virzienā atrodas skaņas avots. Tās ir tikai divas no mūsu dzirdes centra daudzajām funkcijām, kas mums ļauj klausīties, ko saka viens runātājs, pat ja apkārt vienlaikus skan daudzas balsis.
Tātad sarežģīta bezvadu sakaru sistēma (komplektā ar balss noteicēju) ir pazīstama jau sen. Pirms kaut ko tamlīdzīgu izgudroja cilvēki, tā jau pastāvēja dabā.
[Shēma/Attēli 3. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
1800. gads
Voltas baterija
1876. gads
Telefons
1971. gads
Mikroprocesors
1973. gads
Mārtins Kūpers konstruē mobilo tālruni
[Norāde par autortiesībām]
M. Kūpers ar mobilo tālruni: © Mark Berry
[Attēli 2. lpp.]
2. lpp. pa labi, no priekšas uz aizmuguri, atveidotās ainas: Guljelmo Markoni ar radio aparatūru; Tomass Edisons ar kvēlspuldzi; sakaru inženieris un izgudrotājs Grenvils Vudss; brāļi Raiti un 1903. gadā uzbūvētā lidmašīna Flyer