6. solis

Uzklausiet un ņemiet vērā bērna jūtas

Kāpēc tas ir svarīgi? Bērni vēlas, lai paši svarīgākie cilvēki viņu dzīvē, tētis un mamma, zinātu, kā viņi jūtas, un bērniem tas ir ārkārtīgi nepieciešams. Ja vecāki pastāvīgi apsauc bērnus, kad tie mēģina izteikt savas jūtas, bērni, iespējams, noslēgsies un vairs nebūs atklāti pret vecākiem un varbūt viņiem pat radīsies sajūta, ka viņu domas un jūtas kaut kādā ziņā ir nepareizas.

Kas var sagādāt grūtības? Bērni savas emocijas mēdz izteikt ļoti sakāpināti, un var gadīties, ka bērnu vārdi vecākus nopietni satrauc. Piemēram, lielā sarūgtinājumā bērns varbūt paziņo, ka viņam riebjas viņa dzīve.a Sekojot pirmajam impulsam, vecākiem varbūt uzreiz gribas teikt: ”Kā tu vari tā runāt!” Iespējams, vecāki baidās, ka tad, ja viņi nereaģēs noraidoši uz bērna negatīvajām izjūtām vai domām, iznāks tā, it kā viņi tām piebalsotu.

Risinājums. Lieciet lietā Bībeles padomu: ”Lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties.” (Jēkaba 1:19.) Pievērsiet uzmanību, ka Dievs Jehova ir ņēmis vērā daudzu savu uzticīgo kalpu negatīvās izjūtas un pēc viņa gribas tās pat ir pierakstītas Bībelē. (1. Mozus 27:46; Psalms 73:12, 13.) Piemēram, kad Ījabu bija piemeklējušas smagas ciešanas, viņš sacīja, ka vēlas mirt. (Ījaba 14:13.)

Var redzēt, ka Ījabam kaut kas bija jāmaina savā domāšanā, taču Jehova neapsauca Ījabu un nesāka apstrīdēt to, ko viņš teica par savām izjūtām, bet gan izturējās pret Ījabu ar cieņu un pacietīgi ļāva viņam izteikt visu, kas uz sirds. Tikai pēc tam Jehova laipni pamācīja Ījabu. Kāds kristietis sacīja: ”Jehova man ļauj lūgšanā izstāstīt viņam visu, kas man uz sirds, tāpēc, manuprāt, nebūtu godīgi, ja es neļautu bērniem brīvi stāstīt man kā pozitīvās, tā arī negatīvās domas un pārdzīvojumus.”

Nākamreiz, kad jums gribēsies teikt savam bērnam tādas frāzes kā ”īstenībā tu taču tā nedomā” vai ”beidz runāt muļķības”, atcerieties labi pazīstamos Jēzus vārdus: ”Kā jūs gribat, lai ļaudis jums dara, tāpat darait viņiem.” (Lūkas 6:31.) Piemēram, iedomājieties, ka darbā kāds būtu izturējies pret jums asi vai jūs būtu piedzīvojis neveiksmi kļūdas dēļ, ko pats esat pieļāvis. Jūs izkratītu sirdi tuvam draugam un sarūgtinājumā pateiktu, ka vairs nespējat izturēt savu darbu. Kādu reakciju jūs gribētu sagaidīt no drauga? Vai jūs vēlētos, lai draugs teiktu: ”Nerunā muļķības!” — un tūlīt sāktu skaidrot, ka jūs pats vien pie visa esat vainīgs? Vai nebūtu labāk, ja draugs izrādītu sapratni un iejūtīgi atzītu, ka jums ir bijusi grūta diena?

Gan pieaugušie, gan bērni daudz labprātāk uzklausa padomus, ja viņi redz, ka padomdevējs tiešām saprot viņus pašus un viņu problēmas. ”Zinīga sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu,” teikts Dieva Rakstos. (Salamana Pamācības 16:23.)

Kā panākt, lai bērni ņemtu vērā jūsu padomus un norādījumus?

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 8. lpp.]

”Kas atbild, iekāms viņš dzirdējis, tam piemīt vientiesība.” (Salamana Pamācības 18:13.)