Vai ir pienākuši pārticības laiki?
MĒS dzīvojam pārtikušā pasaulē. Varbūt kādam šis apgalvojums neizklausās īsti ticams, tomēr pasaulē ir tik bagātas valstis, ka tās pat nespēj iztērēt visus savus līdzekļus. Pēc ekonomistu aprēķiniem, 2005. gadā pasaules kopprodukts — šajā periodā saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība — pārsniedza 47 triljonus eiro. Ja šo milzīgo summu vienlīdzīgi sadalītu visiem pasaules iedzīvotājiem, katram tiktu aptuveni 7 tūkstoši eiro. Turklāt šis skaitlis aizvien pieaug.
Taču pasaules pārticībā slēpjas kāds paradokss. Saskaņā ar nesen publicētu ANO ziņojumu, trīs pasaules turīgāko cilvēku bagātība ir lielāka nekā 48 nabadzīgāko valstu kopējais iekšzemes kopprodukts. ANO Attīstības programma ziņo, ka 2,5 miljardi cilvēku ir spiesti iztikt ar nepilniem diviem eiro dienā. Simtiem miljonu pasaules iedzīvotāju cieš no nepietiekama uztura un nesaņem tīru dzeramo ūdeni.
Amerikas Savienotajās Valstīs sociologi pēdējā laikā pastiprinātu uzmanību pievērš iedzīvotāju kategorijai, kuru ienākumi ir tikai nedaudz virs nabadzības sliekšņa. Šādiem cilvēkiem risks ieslīgt nabadzībā ir ļoti liels. Par spīti valsts iespaidīgajai bagātībai vairāk nekā 50 miljoni amerikāņu pieder pie šīs sociāli apdraudētās grupas.
Kāpēc pasaules banku kontos un valstu kasēs ieplūst grandiozas summas, bet miljoniem cilvēku tik un tā grimst trūkumā un bezcerībā? Kāpēc tik daudziem cilvēkiem iespējas gūt labumu no pasaules augošās pārticības, var teikt, līdzinās nullei?
[Izceltais teksts 3. lpp.]
Trim pasaules bagātākajiem cilvēkiem pieder lielāka bagātība nekā 48 trūcīgākajām valstīm kopā
[Attēls 2., 3. lpp.]
Bērni, kas strādā šajā ķieģeļu fabrikā, saņem algu, kas līdzvērtīga aptuveni 0,4 eiro dienā
[Norāde par autortiesībām]
© Fernando Moleres/ Panos Pictures
[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]
© Giacomo Pirozzi/Panos Pictures