Pārāk jaunas, bet jau mātes

”Mans draugs bija ļoti pievilcīgs puisis. Viņam bija nauda, un mēs varējām kopā iet izklaidēties. Kad es tā arī nesagaidīju kārtējās mēnešreizes, es sapratu, ka esmu iekūlusies nepatikšanās. Es domāju: kā lai tagad pasaku mammai, ka esmu stāvoklī? Kā ar mani kaut kas tāds varēja notikt? Man bija tikai 16 gadi, un es nezināju, ko iesākt.” (Nikola.)

TAGAD Nikolaia ir jau pāri trīsdesmit gadiem, un viņa ir pašapzinīga, enerģiska trīs bērnu māte. Nikolas vecākajam bērnam ir 20 gadi. Bet tolaik, pirms diviem gadu desmitiem, viņa bija viena no daudzajiem miljoniem neprecēto pusaugu meiteņu, kam iestājusies grūtniecība. Tāpat kā citas nepilngadīgās māmiņas, viņa bija apjukusi un izmisusi, domājot par gaidāmajām grūtībām, smagajiem lēmumiem, kas viņai būs jāpieņem, un neskaidrajām nākotnes izredzēm.

Nikola nelabprāt stāsta par sākotnējo šoku, nespēju pieņemt situāciju, bailēm, dusmām un izmisumu, kas aptumšoja viņas agros jaunības gadus, kad lielākā daļa viņas vienaudžu vēl raizējās tikai par drēbēm un atzīmēm. Tomēr Nikolas situācija nebija bezcerīga. Viņa bija augusi ģimenē, kurā valdīja savstarpēja mīlestība, un vecāki bija centušies ieaudzināt viņā augstus morāles principus. Lai gan kādu laiku Nikola tos bija ignorējusi — un bija dārgi par to samaksājusi —, vēlāk šie principi viņai palīdzēja izveidot kārtīgu un sekmīgu dzīvi. ”Viss vēl nav zaudēts” — šie vārdi kļuva par viņas devīzi.

Diemžēl ne visām pusaugu māmiņām ir tik atsaucīga ģimene un tik liels optimisms. Daudzas īsā laikā ieslīgst nabadzībā, no kuras vairs neredz izeju. Dažas no viņām turklāt ir izvarošanas upuri, un viņām jācīnās ar emocionālajām traumām, ko atstājusi pārciestā vardarbība.

Grūtības, ar kurām jāsaskaras pusaugu māmiņām, var nelabvēlīgi ietekmēt arī viņu bērnus. Grāmatā Teen Moms—The Pain and the Promise teikts, ka ”salīdzinājumā ar vecāku sieviešu bērniem pārāk jauno māmiņu mazuļiem kopumā raksturīgs mazāks svars piedzimstot un lielāka saslimstība un mirstība zīdaiņa vecumā, viņi parasti saņem sliktāku medicīnisko aprūpi, biežāk cieš no bada, nepietiekama uztura un vardarbības un viņiem biežāk vērojama aizkavēta attīstība”. Meitenes, kas dzimušas pusaugu māmiņām, biežāk nekā citas jaunietes pusaudžu vecumā pašas kļūst par mātēm.

Cik izplatīta ir pusaudžu grūtniecības problēma? Kā šīs meitenes var sekmīgi pārvarēt grūtības, audzinot savus bērnus? Vai ir iespējams palīdzēt jaunietēm vispār nenonākt tādā situācijā? Šie jautājumi ir aplūkoti nākamajos rakstos.

[Zemsvītras piezīme]