Mūsu āda — spēcīgs ”aizsargmūris”

Seno pilsētu iedzīvotāji cēla aizsargmūrus, lai pasargātu pilsētu no ienaidnieku iebrukumiem. Šīs sienas bija gan šķērslis, kas neļāva uzbrucējiem iekļūt pilsētā, gan arī vieta, no kuras varēja aizstāvēties. Arī cilvēka ķermenim ir savs ”aizsargmūris” — tā ir āda. Bet kā āda aizsargā organismu?

Uz ādas atrodas milzum daudz dažādu baktēriju un citu mikroorganismu, no kuriem daži var izraisīt infekcijas un slimības. Acīmredzot mūsu āda pilda ne tikai pasīvas barjeras funkcijas, bet arī izdala antibakteriālus peptīdus, kas aktīvi cīnās ar kaitīgiem mikroorganismiem. Daži no šiem peptīdiem ”stāv sardzē” visu laiku, turpretī citi parādās tikai tad, ja āda ir bojāta.

Pirmās divas antibakteriālo peptīdu grupas (defensīni un katelicidīni), kas tika atklātas, darbojas ”pēc izsaukuma” — ja āda ir savainota vai iekaisusi, virsādas šūnas izdala šos peptīdus, kas iznīcina mikrobus, izcaurumojot to šūnu membrānas.

2001. gadā kāda Tībingenes universitātes (Vācija) zinātnieku grupa atklāja dermicidīnu — vēl vienu peptīdu, kas cīnās ar baktērijām. Atšķirībā no diviem iepriekšminētajiem peptīdiem, dermicidīnu, kas veidojas sviedru dziedzeros, izdala vesela āda un tas tiek izstrādāts nepārtraukti. Pagaidām nav precīzi zināms, kā tas funkcionē, bet fakts, ka sviedri palīdz iznīcināt slimību izraisītājus, varbūt izskaidro, kāpēc cilvēki, kas pārmērīgi mazgājas, biežāk cieš no ādas infekcijas slimībām un ekzēmas.

Tāpat kā seno pilsētu mūri, āda aizsargā mūsu organismu no kaitīgiem ”iebrucējiem”. Atliek vienīgi piekrist psalmu sarakstītāja vārdiem: ”Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis.” (Psalms 104:24.)