Mierinājums tiem, kas sēro

TERORISTU uzbrukums, kas 2001. gada 11. septembrī notika Ņujorkā un Vašingtonā, satricināja visu pasauli. Vienā dienā bojā gāja tūkstošiem cilvēku, to skaitā simtiem drosmīgu ugunsdzēsēju, policistu un mediķu.

Jehovas liecinieki kopīgiem spēkiem ir centušies mierināt tos, kas šajā traģēdijā ir zaudējuši sev tuvus un mīļus cilvēkus. Viņi to ir darījuši, lai ”dziedinātu sagrauztas sirdis” un ”iepriecinātu visus noskumušos”. (Jesajas 61:1, 2.)

Gadu gaitā Jehovas liecinieki ir konstatējuši, ka cilvēki, kas ir zaudējuši savus tuviniekus, bieži vien domā par tālāk minētajiem jautājumiem, uz kuriem Bībelē ir dotas atbildes. Mēs jums piedāvājam pārbaudīt tālāk norādītās Rakstu vietas pašiem savā Bībelē.

Vai cilvēka nāves diena ir iepriekš noteikta?

Salamana Mācītāja grāmatā, 9. nodaļas 11. pantā, teikts, ka visu cilvēku dzīve ir atkarīga no ”laika un apstākļiem [”nejaušības”, New English Bible]”. Ja nāves diena būtu jau iepriekš noteikta, tad kāpēc lai Bībele mūs mudinātu ievērot drošības noteikumus? (Piemēram, skatīt 5. Mozus 22:8.)

Kāpēc cilvēki mirst?

Pirmais cilvēku pāris, Ādams un Ieva, dzīvoja paradīzē uz zemes. Ja viņi būtu palikuši paklausīgi, viņiem nebūtu bijis jāmirst. Nāvi varēja izraisīt vienīgi cilvēku nepaklausība Dievam. (1. Mozus 1:28; 2:15—17.) Diemžēl Ādams un Ieva nepaklausīja savam Radītājam, tāpēc viņi saņēma sodu — nāvi. Tā kā visi cilvēki ir Ādama un Ievas pēcnācēji, visi ir mantojuši grēku un nāvi. Bībelē ir paskaidrots: ”Viena cilvēka [Ādama] vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, un tādā kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve.” (Romiešiem 5:12.)

Kādā stāvoklī atrodas mirušie?

Pēc tam kad Ādams sacēlās, Dievs viņam teica: ”Tu atgriezīsies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: tu esi puteklis, un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties.” (1. Mozus 3:19.) Tātad nāve ir pilnīgas bezapziņas stāvoklis jeb, citiem vārdiem sakot, neesamība. Bībelē ir sacīts: ”Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā.” (Salamans Mācītājs 9:5.) Tāpat Bībelē ir teikts, ka nomirstot cilvēki ”atgriežas pīšļos, un tanī pat brīdī viņu nodomi aiziet bojā”. (Psalms 146:3, 4.)

Vai cilvēkam ir dvēsele, kas turpina dzīvot pēc nāves?

Bībelē ir skaidri norādīts, ka dvēsele ir pats cilvēks, nevis kaut kas abstrakts, kas turpina dzīvot pēc cilvēka nāves. (1. Mozus 2:7, LB-65r; Salamana Pamācības 2:10 [”atzīšana tavai dvēselei būs mīļa”, LB-26]; Jeremijas 2:34 [”nenoziedzīgu dvēseļu asinis”, LB-26].) Tātad var sacīt, ka, cilvēkam nomirstot, mirst dvēsele. Bībelē nepārprotami ir teikts: ”Kuŗa dvēsele [tas ir, cilvēks] grēko, tai jāmirst.” (Ecēhiēla 18:4.)

Kāda cerība ir mirušajiem?

Bībelē ir stāstīts, ka Dievam ir nodoms celt augšā mirušos un dot viņiem iespēju dzīvot paradīzē uz zemes, kur vairs nebūs slimību un nāves. Jēzus teica: ”Nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi, un nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29; Atklāsmes 21:1—4.)

Runādams par savu draugu Lācaru, kas nesen bija nomiris, Jēzus nāvi salīdzināja ar miegu. (Jāņa 11:11—13.) Turklāt, pēc tam kad Jēzus Lācaru bija augšāmcēlis, Lācars neko neminēja par to, ka īso laiku, kamēr viņš bija miris, viņš būtu atradies kādā mocību vai svētlaimes vietā. (Jāņa 11:37—44.) Tas arī ir saprotams, jo mirušajiem nav apziņas. Viņi nevis cieš, bet gaida to ”stundu”, kad tiks celti augšā. Bet pats svarīgākais — Lācara augšāmcelšana apliecina, ka mirušie var atkal dzīvot. Ar šo brīnumu Jēzus mazā mērogā parādīja, kas notiks uz visas zemes, kad valdīs Dieva Valstība. (Apustuļu darbi 24:15.) Kāds tas ir mierinājums tiem, kas šajā trauksmainajā laikā ir zaudējuši sev tuvus un dārgus cilvēkus!