Mātes garā diena

4.50 Mazais Alekss, īsti nepamodies, sāk raudāt un mēģina tikt pie savas mammas. Helēnas meitas Penija (5 gadi) un Džoena (12 gadi), kā arī vīrs Niks vēl guļ. Helēna ieceļ Aleksu gultā un pabaro. Pēc tam viņa vairs nevar aizmigt.

5.45 Helēna klusiņām pieceļas un aiziet uz virtuvi, uzvāra sev kafiju un drusku palasa.

6.15—7.20 Pieceļas Niks. Helēna pamodina Peniju un Džoenu, uztaisa brokastis, šo to piekārto. Piecpadsmit pāri septiņiem Niks aizbrauc uz darbu, paņemdams līdzi Džoenu, lai aizvestu viņu uz skolu. Ierodas Helēnas māte, kas pa dienu pieskatīs Aleksu.

7.30 Helēna aizved Peniju uz bērnudārzu. Pa ceļam uz darbu viņa domā par to, ko nozīmē būt mātei. ”Tas ir pats grūtākais darbs,” viņa atzīst.

8.10 Helēnu darbā sagaida daudz dažādu uzdevumu. Viņa raizējas, ka vēl vienas grūtniecības gadījumā viņu atlaistu no darba, bet ģimenei ir vajadzīgi viņas ienākumi.

10.43 Helēna noliek telefona klausuli (tā bija saruna par bērniem), un darbabiedre Nensija cenšas viņu uzmundrināt: ”Tu tik ļoti pūlies bērnu labā!” Pār Helēnas vaigiem norit asaras.

12.05 Helēna ķeras pie pusdienām. Ēzdama sviestmaizi, viņa atceras to laiku, kad vēl nebija piedzimusi pirmā meitiņa. Toreiz viņai bija tik daudz plānu, kā pavadīt ”brīvo” laiku. ”Vieni vienīgi sapņi!” viņa secina.

15.10 Pēc vairākiem no mājām saņemtiem telefona zvaniem par Aleksa stiķiem un niķiem Helēna piemin, cik ļoti ir pieķērusies saviem mazajiem: ”Es nekad nevienu neesmu tā mīlējusi, kā mīlu viņus.” Šīs dziļās jūtas viņai ir palīdzējušas pārvarēt sākotnējās, negaidītās grūtības.

17.10 Izņēmusi no skolas Džoenu, Helēna dodas vēl dažās darīšanās. Viņa piezvana Nikam un atgādina, ka šodien ir viņa kārta izņemt no bērnudārza Peniju.

18.00—19.30 Helēna ierodas mājās, atlaiž vecmāmiņu, kopj māju, gatavo vakariņas. Kad Helēnai uzdod jautājumu par to, ko no viņas prasa mazulis, viņa nopūšas: ”Mazulim nevajag neko vairāk kā tikai nedalītu mātes uzmanību, viņš vēlas sajust māmiņas rokas, grib zīst viņas pienu un aizdzen viņai miegu.”

20.30—22.00 Helēna Džoenai palīdz izpildīt skolas uzdevumus un pabaro Aleksu. Kamēr Niks pusstundu lasa priekšā Penijai, Helēna turpina kopt māju.

23.15 Penija un Džoena ir aizgājušas gulēt, bet Aleksam mammas klēpī joprojām nenāk miegs. Beidzot aizmieg arī viņš, un Helēna pačukst pusaizmigušajam Nikam: ”Man liekas, ka varam likt Aleksu gultā.”