Naida epidēmija visā pasaulē

BRĪVĪBĀ ir nokļuvis kāds nezvērs — nezvērs, vārdā naids —, un tas aizvien mežonīgāk plosās visā pasaulē.

Kādā Balkānu provincē joprojām ir jūtamas nesenās etniskās tīrīšanas sekas. Gadsimtiem ilgi krājies naids bija kļuvis par cēloni tam, ka notika masu slepkavības un izvarošanas, ļaudis tika padzīti no mājām, tika izlaupītas un nodedzinātas gan atsevišķas mājas, gan veseli ciemi, tika nopostīti sējumi, izkauti lopi un bija iestājies bads. Zemē vēl arvien slēpjas daudz kājnieku mīnu.

Austrumtimorā (Dienvidaustrumāzija) 700 000 cilvēku bija spiesti doties bēgļu gaitās, jo dzimtajā pusē ļaudis tika sisti un slepkavoti, uz katra stūra atskanēja šāvieni un iedzīvotājus ar varu padzina no mājām. Viņi pameta zemi, ko militārie grupējumi bija pārvērtuši par postažu. ”Es jūtos kā vajāts zvērs!” izmisis sauca viens no vardarbības upuriem.

Maskavā teroristu izraisīts milzīgs sprādziens sagrāva daudzdzīvokļu ēku. Sprādziena vilnis bojā gājušo 94 cilvēku, to vidū arī bērnu, ķermeņus izkaisīja plašā apkārtnē. Tika ievainoti vairāk nekā 150 cilvēki. Pēc tādām šausmām daudzi jautā: ”Kas būs nākamie upuri?”

Losandželosā kāds rasists atklāja uguni uz pirmsskolas vecuma ebreju bērnu grupu, bet pēc tam nošāva filipīniešu izcelsmes pastnieku.

Naidu patiešām var nosaukt par pasaules mēroga epidēmiju. Gandrīz ik dienas ziņās var dzirdēt, ka rasu, etniskā vai reliģiskā naida dēļ tiek izdarīti noziegumi. Tiek sašķeltas tautas, kopienas un ģimenes. Genocīds aptver pat veselas valstis. Cilvēki piedzīvo neizsakāmi necilvēcīgu izturēšanos tikai tāpēc, ka ir ”citādi”.

Lai reiz savaldītu šo nezvēru, ko sauc par naidu, ir jāsaprot naida un varmācības izcelsme. Vai šīs īpašības ir ”ierakstītas” gēnos? Vai arī cilvēki iemācās nīst dzīves laikā? Vai naidu iespējams izskaust?

[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]

Kemal Jufri/Sipa Press