No mūsu lasītājiem

Vecvecāki Paldies par sirsnību, ar kādu jūs aplūkojāt tēmu ”Vecvecāki. Viņu prieki un raizes”. (1999. gada 22. marts.) Esmu vecmāmiņa, kas viena audzina divus mazdēlus, jo viņu māte ir narkomāne. Arī man ir bijis jāpieredz rakstā pieminētā rūgtuma pilnā attieksme, kas bija izveidojusies maniem mazdēliem. Es neizpratu, ko nozīmē būt abu vecāku pamestam. Bet pagājušajā gadā jaunākais mazdēls man teica: ”Paldies, ka tu par mums rūpējies.” Šie vārdi atsvēra visas pūles un asaras.

D. B., Amerikas Savienotās Valstis

Mūsu vecmāmiņas mīlestība un uzticība Dievam palīdzēja man un brāļiem pārdzīvot tos gadus, kad vecāki par mums nerūpējās un pret mums izturējās cietsirdīgi. Vecmāmiņa mūs audzināja tā, ka Bībeles patiesība iespiedās mūsu sirdī un deva spēku dzīvot. Tagad viņas trīs mazbērni un septiņi mazmazbērni visi ir kristieši, kas sevi veltījuši Dievam.

B. L. B., Brazīlija

Man ir gadu un piecus mēnešus vecs mazulis, par kura aprūpēšanu man bija radušās domstarpības ar vīramāti. Es biju kļuvusi tik greizsirdīga, ka pat nespēju gūt prieku kristiešu sapulcēs. Šis raksts man palīdzēja saprast, ka mana vīramāte nav ļauna un nemēģina man atņemt bērnu. Es jūtos pateicīga Jehovam, ka saņēmu šo informāciju, kad man tā visvairāk bija nepieciešama.

M. Z. K., Meksika

Pieci dēli Man bija interesanti lasīt rakstu ”Esmu pateicīga Jehovam par saviem pieciem dēliem” (1999. gada 22. marts), jo Helēnas Solsberijas dzīves aprakstā es saskatīju kopīgas iezīmes ar savas mātes dzīvi. Viņas abas ir kristījušās vienā gadā. Kad mūsu ģimenei radās finansiālas grūtības — bankrotēja tēva uzņēmums —, māte palika mājās un rūpējās par mums, gluži tāpat kā to bija darījusi Helēna. Arī mana māte kalpoja par pionieri, pilnas slodzes labās vēsts sludinātāju, un vienmēr mums stāstīja saistošus gadījumus no tīruma kalpošanas. Tas manī radīja interesi par pioniera kalpošanu. Tagad man pašai ir divas meitas, un es saprotu, cik daudz pūļu māte ir mums veltījusi.

M. S., Japāna

Sirsnīgs paldies par šo rakstu. Man ir bērni, un es cenšos sekot Bībeles padomiem, bet bieži mani nomāc sajūta, ka neesmu labs tēvs. Lasot par Solsberiju ģimeni, es guvu spēkus, lai nepadotos šajā cīņā.

R. M. R., Brazīlija

Kārotās mantas Esmu 12 gadus veca meitene. Es gribu jums pateikties par rakstu ”Kāpēc es nevaru dabūt tās mantas, ko vēlos?” no rubrikas ”Jauniešu jautājumi”. (1999. gada 22. marts.) Arī es kaut ko vēlos, piemēram, velosipēdu un ģitāru. Bet tēvs man šīs lietas nevar nopirkt. Tas mani apbēdina. Tomēr jūsu raksts mani uzmundrināja. Paldies par sirsnīgajiem padomiem.

Č. U., Nigērija

Muskuļi Kad biju beidzis rīta rosmi, es apsēdos, lai palasītu rakstu ”Muskuļi — apbrīnojami veidota konstrukcija”. (1999. gada 8. aprīlis.) Es sāku domāt par to, ka lasot mani acu muskuļi kustas, ka roku muskuļi saraujas un atslābst, kad malkoju kafiju no krūzes, ka mani kāju muskuļi darbojas, kad es sakustos krēslā. Kāda apbrīnojama konstrukcija!

N. T., Beliza

Mūsu muskuļi atklāj tikai nelielu daļu no mūsu Diženā Radītāja, Dieva Jehovas, bezgalīgās gudrības un intelekta. Man vienmēr sagādā prieku uzzināt kaut ko jaunu par cilvēka organismu. Bet šī bija pirmā reize, kad lasīju tik labi uzrakstītu un viegli saprotamu rakstu.

P. J. O. S., Brazīlija