Miniatūrie meistarlidoņi

ŠVĪKS! Gaisā nošvīkst mušu pletne, kas mērķēta uz kādu lidojošu mušu. Taču muša izvairās no pletnes un, īsu brīdi pacīkstējusies ar tās sacelto virpuli, izlīdzina savu lidojumu, lai pēc tam apsviestos augšpēdus un kājām gaisā nosēstos uz griestiem, it kā izzobojot neveiklo mēģinājumu to nosist. Patiešām apbrīnojams lidošanas paraugdemonstrējums! Visuresošā mušu saime var lepoties ar to, ka pie tās pieder vieni no kukaiņu pasaules izveicīgākajiem lidoņiem, kuru akrobātiskās spējas daļēji nodrošina divi atjautīgi veidoti līdzsvara orgāni, ko sauc par dūcekļiem.

Izskatīdamies kā mazas viciņas ar bumbulīti galā, dūcekļi atrodas pie mušas krūtīm tieši aiz vienīgā spārnu pāra. (Skat. attēlu nākamajā lappusē.) Kad muša savicina spārnus, ar tādu pašu biežumu — vairāki simti reižu sekundē — sāk vēzēties arī dūcekļi. Būtībā dūcekļi līdzinās sīciņiem žiroskopiem, kas palīdz kukainim lidot. Tie sūta signālus mušas smadzenēm ikreiz, kad tā maina virzienu, piemēram, kad pret mušu triecas vēja brāzma vai arī gaisa vilnis no bīstami tuvu nozibējušas pletnes vai salocītas avīzes. Ja mušas ķermenis ir sācis svārstīties ap vertikālo asi, garenasi vai šķērsasi, dūcekļi tūlīt to kukainim ”paziņo”, tāpat kā lidmašīnas žiroskops ļauj pilotam iegūt informāciju par šādām novirzēm, tikai daudz precīzāk, un muša vienā mirklī bez īpašas piepūles izlabo savu lidojumu.

Atšķirībā no žiroskopiem, kas ir rotējošas ierīces, dūcekļi drīzāk izskatās pēc svārstiem. Taču tie nav novietoti vertikāli attiecībā pret mušas ķermeni, bet gan izplešas uz sāniem. Reiz iekustināti, dūcekļi tāpat kā svārsti, pakļaujoties kustības likumiem, tiecas arī turpmāk šūpoties tajā pašā plaknē. Tāpēc, kad mušas ķermenis maina orientāciju telpā, ārējo spēku iedarbībā dūcekļi, kas turpina svārstīties, pie pamatnes sagriežas, un nervi uztver šo pārmaiņu. Mušas smadzenes izanalizē saņemtos nervu impulsus un automātiski vada spārnu kustības tā, lai izlīdzinātu lidojumu, turklāt tas viss notiek zibens ātrumā.

Dūcekļi ir viens no īpašajiem veidojumiem, ar ko ir apgādāti vienīgi divspārņi — no kādām 100 000 sugām sastāvoša kukaiņu kārta, kurā bez parastajām istabas mušām ietilpst, piemēram, dunduri, līķmušas, augļu mušas, cecemušas, knišļi un garkājodi. Šie lieliski konstruētie ”žiroskopi” ļauj divspārņiem manevrēt gaisā labāk nekā jebkuriem citiem lidojošajiem kukaiņiem. Patiesi, tāds bieži vien nicināts kukainis kā muša ir brīnišķīgs pierādījums Radītāja izcilajām izgudrotāja spējām.

[Attēls 24. lpp.]

Svārstības ap vertikālo asi

[Attēls 24. lpp.]

Šķērssvārstības

[Attēls 24. lpp.]

Garensvārstības

[Attēls 25. lpp.]

Dzelkņmuša (palielināta); dūcekļi izcelti ar aplīšiem

[Norāde par autortiesībām]

© Kjell B. Sandved/Visuals Unlimited

[Attēli 25. lpp.]

Istabas muša

Garkājods

[Norāde par autortiesībām]

Animals/Jim Harter/Dover Publications, Inc.

[Norāde par attēla autortiesībām 25. lpp.]

Century Dictionary