Kad tā patiešām ir nāve

”Dzīvs suns tomēr ir vairāk vērts nekā nobeidzies lauva. Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā, tiem arī nav vairs ko algas gaidīt; pat viņu piemiņa aizmirstas.” (Salamans Mācītājs 9:4, 5.)

DAUDZIEM ir neskaidri priekšstati par to, kas ar cilvēku notiek pēc nāves, — viņi tic, ka dvēsele turpina dzīvot vai arī ka tā neskaitāmas reizes pārdzimst. Citi pat uzskata, ka cilvēks, kas ir miris, varot atgriezties dzīvē. Nesen apbedīšanas biroja īpašniekam Tomasam Linčam tika uzdots jautājums, ko viņš domā par aizkapa dzīvi. Linča kungs atbildēja: ”Cilvēki, kas pēc šķietamas atgriešanās dzīvē stāsta, ka ir redzējuši gaismas tuneļus vai kaut ko tamlīdzīgu, patiesībā nebija miruši — viņus tikai uzskatīja par tādiem, jo nebija iespējams konstatēt nekādas dzīvības pazīmes. Es tā saku tāpēc, ka tad, ja cilvēks patiešām ir miris, viņš neatgriežas.” (The New York Times Magazine.)

Bībelē jau vairākus gadu tūkstošus var lasīt, kas īsti notiek, iestājoties nāvei. ”Dzīvs suns tomēr ir vairāk vērts nekā nobeidzies lauva. Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā, tiem arī nav vairs ko algas gaidīt; pat viņu piemiņa aizmirstas.” (Salamans Mācītājs 9:4, 5.) Šo vārdu patiesumu varam redzēt, kad pastaigājamies senā kapsētā.

Bet vai tas nozīmē, ka mirušajiem vispār nav nekādas cerības? Bībelē nav rakstīts, ka cilvēkam būtu nemirstīga dvēsele, kas turpinātu dzīvot pēc nāves. (1. Mozus 2:7 [”dvēseli”, LB-65r]; Ecēhiēla 18:4, 20.) Taču Jēzus Kristus mācīja, ka nākotnē cilvēki tiks celti augšā, lai dzīvotu atjaunotā paradīzē uz zemes. Jēzus mācekle, ebrejiete Marta, kuras brālis Lācars pirms neilga laika bija nomiris, ticēja augšāmcelšanai; par to liecina viņas vārdi: ”Es zinu, ka [Lācars] celsies augšām, kad miroņi celsies augšām, pastarā dienā.” (Jāņa 11:24.) Atbildot viņai, Jēzus teica: ”Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs ne mūžam! Vai tu to tici?” (Jāņa 11:25, 26.) Jēzus jau agrāk bija sacījis: ”Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi, un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.” Ievērojiet, ka Jēzus neminēja ne vārda par nemirstīgu dvēseli! (Jāņa 5:28, 29; Lūkas 23:43.)

[Izceltais teksts 31. lpp.]

”Ja cilvēks patiešām ir miris, viņš neatgriežas.” Tomass Linčs, apbedīšanas biroja īpašnieks