PĒTERA OTRĀ VĒSTULE

1 Sīmanis Pēteris, Jēzus Kristus kalps un apustulis, tiem, kas mūsu Dieva un Jēzus Kristus, mūsu Glābēja, taisnīguma dēļ ir ieguvuši tikpat dārgu ticību kā mēs.

2 Lai Dieva labvēlība un miers jums iet vairumā, jums labi iepazīstot+ Dievu un Jēzu, mūsu Kungu, 3 jo Dieva spēkā mums ir dāvāts viss, kas ir vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai. Mēs to esam saņēmuši tāpēc, ka esam labi iepazinuši viņu, kas mūs ir aicinājis,+ būdams dižens un labs*. 4 Tā viņš mums ir dāvājis dārgus un izcilus solījumus,+ lai uz to pamata jūs kļūtu dievišķās dabas dalībnieki,+ izbēguši no pagrimuma, kas grēcīgu vēlmju* dēļ ir pārņēmis pasauli.

5 Tāpēc nežēlojiet pūles+ un papildiniet savu ticību ar tikumu,+ tikumu — ar zināšanām,+ 6 zināšanas — ar savaldību, savaldību+ — ar izturību, izturību — ar dievbijību,+ 7 dievbijību — ar brāļu mīlestību*, brāļu mīlestību — ar mīlestību*.+ 8 Ja tas viss jums ir un iet vairumā, jūs nekļūsiet bezdarbīgi un neauglīgi+ tajā, kā jūs liekat lietā precīzās zināšanas par mūsu Kungu Jēzu Kristu.

9 Bet, ja kādam tā visa nav, viņš ir akls, jo negrib redzēt gaismu,*+ un ir aizmirsis, ka ir attīrīts no sen izdarītiem grēkiem.+ 10 Tāpēc, brāļi, pūlieties vēl neatlaidīgāk, lai jūsu aicinājums+ un izredzētība paliktu spēkā. Ja jūs tā darīsiet, jūs nekad neatkāpsieties no ticības*,+ 11 un tad jums plaši tiks atvērta ieeja* mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus mūžīgajā valstībā.+

12 Tāpēc es gribu vienmēr jums to visu atgādināt, lai gan jūs to jau zināt un esat nostiprinājušies patiesībā, ko esat iepazinuši. 13 Bet es uzskatu par pareizu, kamēr vēl esmu šajā teltī*,+ uzturēt jūsu modrību ar atgādinājumiem,+ 14 zinot, ka drīz es atbrīvošos no šī mājokļa, kā jau arī mūsu Kungs Jēzus Kristus man ir norādījis.+ 15 Tad nu es pastāvīgi darīšu visu iespējamo, lai jūs pēc manas aiziešanas to visu varētu atsaukt atmiņā.

16 Stāstīdami jums par mūsu Kunga Jēzus Kristus spēku un klātbūtni, mēs neesam balstījušies uz veikli sagudrotām pasakām — nē, mēs paši esam bijuši viņa varenības aculiecinieki.+ 17 Viņš no Dieva, Tēva, saņēma godu un slavu, kad no varenā spožuma viņam atskanēja vārdi: ”Šis ir mans mīļais dēls, pret ko es esmu labvēlīgs*.”+ 18 Jā, tādus vārdus mēs dzirdējām atskanam no debesīm, kad kopā ar viņu bijām uz svētā kalna.

19 Līdz ar to mūsu paļāvība uz pravietiskajiem vārdiem ir kļuvusi vēl stiprāka, un jūs darāt labi, pievēršot tiem uzmanību kā gaismeklim,+ kas spīd tumšā vietā, jūsu sirdīs, līdz kamēr uzausīs diena un uzlēks rīta zvaigzne.+ 20 Par visu vairāk ņemiet vērā, ka neviens Rakstu pravietojums nav radies, personiski kaut ko skaidrojot, 21 jo pravietojumi nekad nav izteikti pēc cilvēku pašu gribas,+ bet cilvēki, svētā gara vadīti*, ir runājuši to, kas nāca no Dieva.+

2 Bet tautā ir bijuši arī viltus pravieši, un tāpat jūsu vidū būs viltus skolotāji.+ Tie nemanāmi ieviesīs kaitīgas sektas un noliegs īpašnieku, kas tos ir atpircis,+ paši kļūdami par savas straujās bojāejas vaininiekiem. 2 Turklāt daudzi tiem sekos viņu bezkaunīgajā rīcībā*,+ un tāpēc patiesības ceļš tiks nievāts.+ 3 Savā alkatībā viņi jūs izmantos ar viltus vārdiem. Bet spriedums, kas viņiem jau sen ir izteikts,+ nekavējas, un viņu bojāeja nesnauž.+

4 Pat eņģeļus, kas grēkoja, Dievs neatstāja nesodītus,+ bet, iekalis necaurredzamas tumsas važās, nogrūda tos tartarā*,*+ kur tiem jāgaida tiesa.+ 5 Viņš neatstāja nesodītu arī seno pasauli+ un pasargāja tikai taisnības sludinātāju Noasu+ līdz ar septiņiem citiem,+ kad lika nākt plūdiem pār bezdievīgo cilvēku pasauli.+ 6 Viņš sodīja Sodomas un Gomoras pilsētas un pārvērta tās pelnos,+ tā parādīdams bezdievīgajiem, kas tos sagaida.+ 7 Bet viņš izglāba taisno Latu,+ kas smagi pārdzīvoja, ka cilvēki ir nekrietni* un nododas bezkaunīgai grēkošanai*, — 8 jo šis taisnais, kas dzīvoja viņu vidū, dienu no dienas cieta mokas savā taisnajā dvēselē*, redzēdams un dzirdēdams, kādas nekrietnības* viņi dara. 9 Tātad Jehova* prot glābt dievbijīgos no pārbaudījumiem,+ bet netaisnos atstāt līdz tiesas dienai, kad tie tiks iznīcināti,+ — 10 īpaši tas attiecas uz tiem, kas kāro aptraipīt citus*+ un nicina varu.+

Būdami pārdroši un pašpaļāvīgi, viņi nebaidās nievājoši runāt par tiem, ko Dievs cēlis godā, 11 kurpretī eņģeļi, lai gan tie ir pārāki stiprumā un spēkā, viņus neapsūdz un nenievā, jo ciena Jehovu.+ 12 Bet viņi kā nesaprātīgi, instinktu vadīti dzīvnieki, kas ir dzimuši notveršanai un nokaušanai, nievā to, par ko viņiem nav ne jausmas.+ Viņi ies bojā, jo viņu rīcība ved uz bojāeju. 13 Tā viņi ar savām ļaundarībām nodarīs ļaunu paši sev.

Ar baudu viņi nododas pārmērībām+ pat gaišā dienas laikā. Viņi ir kā traipi un netīri plankumi jūsu vidū un tīksminās par savām maldu mācībām, kad kopā ar jums piedalās mielastos.+ 14 Viņu acis ir vērstas tikai uz laulības pārkāpšanu,+ viņi nespēj atturēties no grēka un vilina svārstīgos. Sirds viņiem ir ievingrināta alkatībā. Viņi ir nolādēti bērni. 15 Atstājuši taisno ceļu, viņi ir ļāvušies maldiem. Viņi ir gājuši Bileāma,+ Beora dēla, ceļu, kurš tīkoja pēc atlīdzības par ļaundarībām,+ 16 bet saņēma aizrādījumu par savu pārkāpumu.+ Toreiz lops, kam nav valodas, ierunājās cilvēka balsī un aizkavēja pravieti viņa neprātībā.+

17 Tie ir izsīkuši avoti, vētras dzenāti miglas vāli, un tos gaida vismelnākā tumsa.+ 18 Viņi runā skanīgus, bet tukšus vārdus. Veicinādami grēcīgas* tieksmes+ un rīkodamies bezkaunīgi*, viņi vilina tos, kas tikai nesen ir izbēguši no ļaudīm, kuri dzīvo maldos.+ 19 Viņi sola tiem brīvību, bet paši ir pagrimuma vergi,+ jo tas, kuru kāds* pievārē, kļūst par uzvarētāja vergu.+ 20 Ja viņi, pateicoties precīzām zināšanām par Kungu un Glābēju Jēzu Kristu, ir atbrīvojušies no pasaules sārņiem,+ bet pēc tam atkal tajā visā ieslīgst un tiek pievārēti, tad beigās viņu stāvoklis ir sliktāks nekā sākumā.+ 21 Labāk būtu, ja viņi nebūtu iepazinuši taisnības ceļu, nevis pēc tā iepazīšanas novērsušies no svētā likuma, ko bija saņēmuši.+ 22 Ar viņiem ir noticis tā, kā teikts patiesajā sakāmvārdā: ”Suns atgriežas pie saviem vēmekļiem, un nomazgāta cūka atkal vārtās dubļos.”+

3 Mīļie, šī jau ir otrā vēstule, ko es jums rakstu, un, gluži tāpat kā pirmajā, arī šajā es cenšos ar atgādinājumiem+ rosināt jūsu spēju skaidri domāt, 2 lai jūs atcerētos to, ko agrāk ir runājuši* svētie pravieši, kā arī Kunga un Glābēja likumu, ko pavēstījuši jūsu apustuļi. 3 Par visu vairāk ņemiet vērā, ka pēdējās dienās nāks ņirdzīgi izsmējēji, kas sekos paši savām vēlmēm+ 4 un teiks: ”Kur tad ir viņa apsolītā klātbūtne?+ Nekas taču nav mainījies kopš tās dienas, kad mūsu tēvi ir aizmiguši nāves miegā, — viss joprojām ir tieši tāpat kā no radīšanas sākuma.”+

5 Bet viņi tīšuprāt atstāj bez ievērības, ka senos laikos bija debesis un zeme, kas pēc Dieva sacītā vārda slējās ārā no ūdens un atradās starp ūdeņiem,+ 6 un ka toreizējā pasaule gāja bojā ūdens plūdos.+ 7 Tāpat arī tagadējās debesis un tagadējā zeme pēc Dieva sacītā vārda tiek glabātas ugunij un ir atstātas līdz bezdievīgo cilvēku tiesas un iznīcināšanas dienai.+

8 Neaizmirstiet, mīļie, ka Jehovam* viena diena ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi — kā viena diena.+ 9 Jehova nevilcinās ar sava solījuma pildīšanu,+ kaut gan dažiem tā šķiet, bet viņš izturas pret jums ar pacietību, jo nevēlas, lai kāds ietu bojā, bet grib, lai visi nāktu pie grēku nožēlas*.+ 10 Jehovas diena+ nāks kā zaglis,+ tajā debesis ar lielu troksni* izzudīs,+ nokaitētie pamatelementi izjuks, bet zeme un darbi uz tās tiks atsegti.+

11 Ja reiz viss tā izjuks, cik gan svēti un dievbijīgi jums jādzīvo, 12 gaidot un turot acu priekšā* Jehovas dienu*,+ kurā debesis ies bojā+ liesmās un pamatelementi lielajā karstumā izkusīs! 13 Bet mēs pēc viņa solījuma gaidām jaunas debesis un jaunu zemi,+ kurās mājos taisnība.+

14 Tāpēc, mani mīļie, to gaidīdami, dariet visu iespējamo, lai beigu beigās jūs viņa acīs būtu neaptraipīti, bezvainīgi un miera pilni.+ 15 Uzskatiet mūsu Kunga pacietību par iespēju iegūt glābšanu — to arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis viņam dotajā gudrībā,+ 16 kā jau viņš par to runā visās savās vēstulēs. Taču tajās ir arī grūti saprotamas lietas, ko nemācītie un svārstīgie sagroza paši sev par postu, tāpat kā viņi to dara ar pārējiem Rakstiem.

17 Tāpēc, mīļie, to visu jau iepriekš zinādami, piesargieties, ka šie nekrietnie cilvēki* jūs neaizrautu līdzi ar saviem maldiem un jūs neatkāptos no savas stingrās nostājas.+ 18 Dzīvojiet tā, lai aizvien vairāk un vairāk izpelnītos mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus labvēlību, un audziet zināšanās par viņu. Viņam lai ir gods tagad un mūžīgi! Āmen.