PIRMĀ VĒSTULE KORINTIEŠIEM

1 Pāvils, pēc Dieva gribas aicināts par Jēzus Kristus apustuli,+ un mūsu brālis Sostens 2 Dieva draudzei Korintā,+ jums, kas esat darīti svēti vienotībā ar Kristu Jēzu+ un aicināti par svētajiem, kā arī visiem, kas visur piesauc mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu,+ kurš ir gan viņu, gan mūsu Kungs.

3 Lai Dievs, mūsu Tēvs, un Kungs Jēzus Kristus jums dāvā labvēlību un mieru!

4 Es vienmēr pateicos par jums Dievam, domājot par labestību, ko Dievs jums augstsirdīgi ir dāvājis caur Kristu Jēzu. 5 Būdami vienoti ar Kristu, jūs esat kļuvuši bagāti it visā — ieguvuši prasmi sludināt Dieva vārdus un pilnīgas zināšanas,+ 6 jo mācība* par Kristu+ ir nostiprinājusies jūsu vidū, 7 tā ka jums, ar ilgām gaidot, kad atklāsies mūsu Kungs Jēzus Kristus,+ netrūkst nekādu dāvanu. 8 Dievs jūs arī darīs nelokāmus līdz galam, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus dienā jums nevarētu neko pārmest.+ 9 Dievs, kas jūs ir aicinājis būt vienotiem ar viņa Dēlu Jēzu Kristu, mūsu Kungu, ir uzticams.+

10 Es jūs mudinu, brāļi, mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, lai jūs visi runātu saskanīgi un starp jums nebūtu šķelšanās,+ bet lai jūs būtu pilnīgi vienoti — vienprātīgi un vienās domās.+ 11 Jo Hloes piederīgie man par jums, mani brāļi, ir pavēstījuši, ka jūsu starpā esot nesaskaņas. 12 Es runāju par to, ka jūsu vidū viens saka: ”Es sekoju Pāvilam,” cits: ”Es — Apollam,”+ cits: ”Es — Kēfam*,” un vēl cits: ”Bet es — Kristum.” 13 Vai tad Kristus ir sašķēlies? Vai tad Pāvils jūsu dēļ ir piesists pie staba? Vai jūs esat kristīti Pāvila vārdā? 14 Es pateicos Dievam, ka nevienu no jums neesmu kristījis, izņemot Krispu+ un Gaju,+ 15 tāpēc neviens nevar sacīt, ka esat kristīti manā vārdā. 16 Jā, es esmu kristījis arī Stefana saimi,+ bet neatceros, ka būtu kristījis vēl kādu. 17 Kristus taču mani ir sūtījis nevis kristīt, bet sludināt labo vēsti,+ un ne jau ar mācītu ļaužu gudrajiem vārdiem, citādi Kristus nāve pie moku staba* zaudētu nozīmi.

18 Vēsts par viņa nāvi pie moku staba šķiet muļķība tiem, kas iet bojā,+ turpretī mums, kas tiekam glābti, šī vēsts ir Dieva spēks.+ 19 Ir rakstīts: ”Es darīšu galu gudro gudrībai un atmetīšu prātīgo prātojumus.”+ 20 Kur nu ir šīs pasaules* gudrie? Kur rakstu mācītāji? Kur domātāji*? Vai Dievs nav pārvērtis pasaules gudrību muļķībā? 21 Tā kā pasaule ar savu gudrību Dievu nav iepazinusi,+ Dievam viņa gudrībā+ ir labpaticis izglābt tos, kas tic, ar šķietami muļķīgas+ vēsts sludināšanu.

22 Jūdi prasa zīmes,+ un grieķi meklē gudrību, 23 bet mēs sludinām Kristu, piesistu pie staba, — tas jūdiem ir klupšanas akmens, bet cittautiešiem — muļķība.+ 24 Taču aicinātajiem, gan jūdiem, gan grieķiem, Kristus ir Dieva spēks un Dieva gudrība,+ 25 jo muļķība no Dieva ir gudrāka par cilvēku gudrību un vājums no Dieva ir stiprāks par cilvēku spēku.+

26 Jūs jau redzat, brāļi, ka starp jums, aicinātajiem, nav daudz tādu, kas būtu gudri no cilvēku viedokļa,+ nav daudz vareno, nav daudz dižciltīgo,+ 27 bet to, kas pasaulē muļķīgs, Dievs ir izredzējis, lai apkaunotu gudros, un to, kas pasaulē vājš, Dievs ir izredzējis, lai apkaunotu stipros,+ 28 savukārt to, kas pasaulē ir zems un nicināts, kas nav nekas, Dievs ir izredzējis, lai darītu galu tam, kas ir kaut kas,+ 29 lai neviens cilvēks nelielītos Dieva priekšā. 30 Bet, pateicoties viņam, jūs esat vienoti ar Kristu Jēzu, kas mums ir atklājis Dieva gudrību un taisnīgumu,+ ļāvis mums kļūt svētiem+ un atbrīvojis mūs pret izpirkumu,+ 31 lai būtu tā, kā ir rakstīts: ”Kas lielās, lai lielās ar Jehovu*.”+

2 Tāpēc, kad nācu pie jums, brāļi, lai sludinātu jums dievišķo noslēpumu,+ es necentos jūs iespaidot ar savu runu+ vai gudrību. 2 Es izlēmu nerunāt jūsu vidū ne par ko citu kā vienīgi par Jēzu Kristu, turklāt piesistu pie staba.+ 3 Es nācu pie jums bezspēkā, ar bailēm un trīsām, 4 un mana runa un sludināšana nebija vis pārliecinoši un gudri vārdi, bet gan Dieva gara un spēka izpausme,+ 5 lai jūsu ticība būtu pamatota nevis cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.

6 Mēs runājam par gudrību ar tiem, kas ir sasnieguši garīgu briedumu,+ taču ne par šīs pasaules* un tās valdnieku gudrību, kuri ir lemti iznīcībai.+ 7 Nē, mēs runājam par Dieva gudrību, kas apslēpta dievišķā noslēpumā,+ par apslēpto gudrību, ko Dievs jau pirms laiku laikiem* bija lēmis izpaust, lai mūs pagodinātu. 8 Šo gudrību nav izpratis neviens no šīs pasaules valdniekiem,+ jo, ja viņi to būtu izpratuši, viņi nebūtu piesituši pie staba diženo Kungu. 9 Bet ir tā, kā rakstīts: ”Ko acs nav redzējusi, ko auss nav dzirdējusi un kas cilvēkam nav nācis prātā, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl.”+ 10 Jā, mums Dievs to ir atklājis+ ar savu garu,+ jo gars izdibina visas lietas, pat Dieva dziļumus.+

11 Kurš gan cilvēks zina otra cilvēka domas? Tās zina vienīgi cilvēks pats*. Tāpat neviens nezina Dieva domas kā vienīgi Dieva gars. 12 Taču mēs esam saņēmuši nevis pasaules garu, bet garu, kas nāk no Dieva,+ lai saprastu to, ko Dievs mums ir dāvājis. 13 Un par to mēs runājam ne tādiem vārdiem, ko māca cilvēciska gudrība,+ bet tādiem, ko māca gars,+ garīgus jautājumus paskaidrodami ar garīgiem vārdiem.

14 Bet miesīgi noskaņots cilvēks nepieņem neko, kas nāk no Dieva gara, jo uzskata to visu par muļķībām, un viņš šīs lietas nevar izprast, tāpēc ka par tām jāspriež garīgi. 15 Turpretī garīgs cilvēks spriež par visu,+ bet par viņu pašu neviens nespēj spriest. 16 Jo ”kas ir iepazinis Jehovas* prātu, lai varētu viņu pamācīt”?+ Bet mums ir Kristus prāts.+

3 Brāļi, es nevarēju runāt ar jums kā ar garīgiem cilvēkiem,+ bet tikai kā ar miesīgiem, kā ar maziem bērniem+ Kristū. 2 Es jums devu pienu, nevis cietu barību, jo jūs vēl nebijāt pietiekami stipri. Bet arī tagad jūs neesat pietiekami stipri,+ 3 jo vēl aizvien esat miesīgi.+ Jūsu starpā taču ir skaudība un ķildas — vai tad neesat miesīgi+ un nerīkojaties tāpat kā visi citi cilvēki? 4 Ja viens saka: ”Es sekoju Pāvilam,” — bet otrs: ”Es sekoju Apollam,”+ — vai gan jūs neesat tādi paši kā visi pārējie?

5 Kas tad ir Apolls? Un kas ir Pāvils? Tikai kalpotāji,+ kuri veic Kunga uzticēto darbu un ar kuru palīdzību jūs kļuvāt ticīgi. 6 Es iestādīju,+ Apolls aplaistīja,+ bet Dievs audzēja, 7 tāpēc ne stādītājs ir kaut kas, ne arī laistītājs, bet gan Dievs, kas audzē.+ 8 Stādītājs un laistītājs darbojas viena mērķa labā*, un katrs saņems algu pēc sava darba.+ 9 Mēs taču esam Dieva darbabiedri, bet jūs esat Dieva tīrums, Dieva celtne.+

10 Tā kā Dievs man ir augstsirdīgi dāvājis savu labestību, es kā prasmīgs būvmeistars* ieliku pamatus,+ bet cits uz tiem būvē. Bet ikviens lai pielūko, kā viņš būvē. 11 Neviens nevar likt citu pamatu kā to, kas jau ir ielikts, un tas ir Jēzus Kristus.+ 12 Kāds būvē uz šī pamata, izmantodams zeltu, sudrabu un dārgus akmeņus, cits — koku, sienu un salmus, 13 bet pārbaudes dienā kļūs redzams, kāds ir kura darbs: uguns to atklās,+ un uguns tad arī pārbaudīs, ko katrs ir uzbūvējis. 14 Ja kāda uzbūvētais paliks, viņš saņems algu. 15 Savukārt, ja kāda darbs sadegs, viņš cietīs zaudējumus, bet pats tiks izglābts, taču tā, it kā tik tikko būtu paglābies no uguns.

16 Vai nezināt, ka jūs esat Dieva templis+ un jūsos mājo Dieva gars?+ 17 Ja kāds izposta Dieva templi, tam Dievs liks aiziet postā, jo Dieva templis ir svēts, un šis templis esat jūs.+

18 Lai neviens sevi nemāna! Ja kāds no jums domā, ka ir gudrs šajā pasaulē*, lai viņš top par muļķi — tad viņš kļūs gudrs. 19 Šīs pasaules gudrība Dieva acīs ir muļķība, jo ir rakstīts: ”Viņš notver gudros viņu pašu viltības slazdā.”+ 20 Un vēl: ”Jehova* zina, ka gudro spriedumi ir tukši.”+ 21 Tāpēc lai neviens nelepojas ar cilvēkiem, jo viss pieder jums: 22 vai tas būtu Pāvils, vai Apolls, vai Kēfa,+ vai pasaule, vai dzīve, vai nāve, vai tas, kas ir tagad, vai tas, kas vēl būs, — viss pieder jums, 23 savukārt jūs piederat Kristum,+ bet Kristus — Dievam.

4 Mēs vēlamies, lai mūs uzskata par Kristus kalpotājiem un dievišķo noslēpumu pārvaldniekiem.+ 2 Bet no pārvaldniekiem prasa, lai tie būtu uzticami. 3 Ja mani tiesājat jūs vai kāda cilvēku tiesa, tas man neko nenozīmē. Arī es pats sev neesmu tiesnesis, 4 jo es sevī nesaskatu nekādu vainu, bet tas vēl nepierāda, ka esmu taisns, — mans tiesnesis ir Jehova*.+ 5 Tāpēc netiesājiet+ pirms noteiktā laika, kamēr Kungs vēl nav atnācis. Viņš cels gaismā to, ko slēpj tumsa, un atklās cilvēku dziļākās* domas, un tad ikviens saņems tādu uzslavu no Dieva, kādu ir pelnījis.+

6 Brāļi, to visu es esmu rakstījis jūsu labā, attiecinādams to uz sevi un Apollu,+ lai no mūsu piemēra jūs mācītos principu: ”Netiekties pāri tam, kas rakstīts,” — lai jūs neuzpūstos+ un vienu cilvēku neuzskatītu par labāku nekā otru. 7 Jo kas tevi padara pārāku par citiem? Kas tev tāds ir, kas tev nebūtu dots?+ Bet, ja tas tev ir dots, kāpēc tu lielies, it kā pats būtu to ieguvis?

8 Vai tad jums visa kā jau ir gana? Vai esat jau bagāti? Vai esat jau sākuši valdīt+ bez mums? Kaut jūs patiešām jau valdītu — tad arī mēs varētu valdīt kopā ar jums!+ 9 Man šķiet, ka Dievs mūs, apustuļus, ir izvedis vispārējai apskatei pēdējos, kā nāvei nolemtus,+ jo mēs esam kļuvuši par izrādi pasaulei+ un mūs vēro gan eņģeļi, gan cilvēki. 10 Mēs esam muļķi+ Kristus dēļ, bet jūs, sekodami Kristum, esat gudri; mēs esam vāji, bet jūs — stipri; jūs godā, bet mūs nicina. 11 Līdz pat šim laikam mēs esam izsalkuši+ un izslāpuši,+ mums trūkst pienācīga apģērba, mēs tiekam sisti,+ esam bez pajumtes 12 un pūlamies, strādājot savām rokām.+ Kad mūs apvaino, mēs svētījam;+ kad mūs vajā, mēs to izturam;+ 13 kad mūs apmelo, mēs atbildam laipni.+ Pasaule mūs aizvien uzskata par atkritumiem un saslaukām.

14 Es to rakstu, nevis lai jūs kauninātu, bet lai pamācītu kā savus mīļos bērnus. 15 Kaut arī jums būtu tūkstošiem audzinātāju, kas jūs mācītu sekot Kristum, jums tomēr nav daudz tēvu. Bet es, sludinādams jums labo vēsti par Kristu Jēzu, esmu kļuvis par jūsu tēvu.+ 16 Tāpēc es jūs aicinu: līdzinieties man!+ 17 Tādēļ es sūtu pie jums Timoteju, kas kalpošanā Kungam man ir kļuvis par mīļu un uzticamu bērnu. Viņš jums atgādinās, pēc kādiem principiem es vados, kalpodams Kristum Jēzum,*+ — kā es visur mācu ikvienā draudzē.

18 Daži ir kļuvuši lepni, iedomādamies, ka es nemaz nenākšu pie jums. 19 Tomēr, ja Jehova gribēs, es drīz pie jums ieradīšos, un mani interesēs nevis šo uzpūtīgo runa, bet gan tas, vai viņiem ir Dieva spēks. 20 Jo spēks, nevis vārdi parāda, vai esam paklausīgi Dieva valstībai. 21 Ko jūs labāk gribat: vai lai es nāku pie jums ar rīksti+ vai ar mīlestību un lēnprātīgu garu?

5 Mani ir sasniegušas ziņas par netiklību*+ jūsu vidū, turklāt par tādu, kāda nav redzēta pat starp neticīgajiem*, — kāds no jums dzīvojot ar sava tēva sievu.+ 2 Un jūs vēl lepojaties ar to? Vai jums drīzāk nebūtu jābēdājas+ un jāizraida no sava vidus tas, kurš šādi rīkojas?+ 3 Kaut gan es pats esmu prom, domās* es esmu ar jums, un es jau esmu pieņēmis lēmumu par šo cilvēku, it kā es pats būtu klāt. 4 Kad būsiet sapulcējušies mūsu Kunga Jēzus vārdā, zinādami, ka domās es esmu ar jums un ar mani ir mūsu Kunga Jēzus spēks, 5 nododiet šo cilvēku Sātanam,+ lai novērstu miesīgu ietekmi* un lai gars* tiktu izglābts Kunga dienā.+

6 Nav labi, ka jūs lielāties. Vai nezināt, ka nedaudz rauga saraudzē visu mīklu?+ 7 Atbrīvojieties no vecā rauga, lai jūs būtu jauna mīkla — jums taču jābūt bez rauga! Kristus, mūsu Pashas upuris,+ jau ir upurēts.+ 8 Tāpēc svinēsim svētkus+ nevis ar veco raugu, nevis ar ļaunuma un nekrietnības raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzēto maizi.

9 Savā vēstulē es jums rakstīju, lai jūs vairs nesaejaties ar netikļiem* — 10 ne jau vispār ar šīs pasaules netiklajiem*,+ alkatīgajiem, izspiedējiem un elku kalpiem, citādi jums būtu jāaiziet no pasaules.+ 11 Bet tagad es jums rakstu, lai jūs vairs nesaejaties+ ar tādu, kas saucas par brāli, bet ir netikls*, alkatīgs,+ elku kalps, paļātājs, dzērājs+ vai izspiedējs.+ Ar tādu kopā pat neēdiet! 12 Kāpēc lai es tiesātu tos, kas nepieder pie draudzes? Vai jums nav jātiesā tie, kas pieder pie draudzes? 13 Tos, kas pie tās nepieder, tiesās Dievs.+ ”Neatstājiet savā vidū nevienu, kas dara ļaunu!”+

6 Ja kādam no jums ir strīds ar otru,+ kā jūs uzdrošināties vērsties tiesā pie netaisnajiem, nevis pie svētajiem? 2 Vai jūs nezināt, ka svētie tiesās pasauli?+ Ja jau jūs tiesāsiet pasauli, vai tad neesat spējīgi iztiesāt nenozīmīgākas lietas? 3 Vai nezināt, ka mēs tiesāsim eņģeļus?+ Kāpēc tad nevarētu iztiesāt arī laicīgas lietas? 4 Ja nu jums ir iztiesājamas laicīgas lietas,+ kāpēc jūs izraugāties par tiesnešiem tādus, kas draudzē nav cienīti? 5 To es saku, lai jūs nokauninātu. Vai tiešām jūsu vidū nav neviena gudra cilvēka, kas spētu spriest tiesu brāļu starpā? 6 Bet brālis tiesājas ar brāli, un vēl pie neticīgajiem!

7 Jau tas vien, ka jūs tiesājaties savā starpā, jums nozīmē sakāvi. Vai nav labāk paciest pārestību?+ Vai nav labāk būt apkrāptiem? 8 Bet jūs paši nodarāt pārestības un apkrāpjat citus, turklāt vēl savus brāļus!

9 Vai jūs nezināt, ka netaisnie neiemantos Dieva valstību?+ Neļaujieties maldiem! Ne netiklie*,+ ne elku kalpi,+ ne laulības pārkāpēji,+ ne vīrieši, kas ļauj sevi izmantot pretdabiskiem sakariem,*+ ne vīrieši, kas guļ ar vīriešiem,*+ 10 ne zagļi, ne alkatīgie,+ ne dzērāji,+ ne paļātāji, ne izspiedēji neiemantos Dieva valstību.+ 11 Un daži no jums tādi bija. Bet mūsu Dievs jūs ir nomazgājis,+ darījis svētus+ un ar savu garu atzinis par taisniem+ mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā.

12 Viss man ir atļauts, bet ne viss ir noderīgs.+ Viss man ir atļauts, bet nekam es neļaušu iegūt varu pār mani. 13 Ēdiens ir vēderam, un vēders — ēdienam, bet Dievs abiem darīs galu.+ Miesa nav netiklībai*, bet gan Kungam,+ un Kungs — miesai. 14 Dievs ar savu spēku+ cēla augšā Kungu+ un piecels no nāves arī mūs.+

15 Vai nezināt, ka jūsu ķermenis ir Kristus miesas daļa?+ Vai lai es ņemu daļu no Kristus miesas un savienoju ar netikli*? Nekādā ziņā! 16 Vai nezināt, ka tas, kas stājas sakaros ar netikli, kļūst par vienu miesu ar to? Dievs taču ir teicis: ”Tie abi būs viena miesa.”+ 17 Bet, kas ir savienojies ar Kungu, ir vienots ar viņu garā.+ 18 Bēdziet no netiklības*!+ Jebkurš cits grēks, ko cilvēks izdara, ir ārpus miesas, bet, kas rīkojas netikli, grēko pret savu miesu.+ 19 Vai nezināt, ka jūsu miesa ir templis+ svētajam garam, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva?+ Jūs arī nepiederat sev pašiem,+ 20 jo esat nopirkti par dārgu maksu.+ Tad nu rīkojieties tā, lai jūsu miesa sagādātu godu Dievam!+

7 Bet, atbildot uz to, ko jūs man rakstījāt, es saku: vīrietim ir labi nepieskarties* sievietei. 2 Tomēr, tā kā netiklība* ir ļoti izplatīta, lai katram vīrietim ir sava sieva+ un katrai sievietei — savs vīrs.+ 3 Lai vīrs pilda laulības pienākumu pret sievu un sieva — pret vīru.+ 4 Sievai nav varas pār savu miesu, jo vara pār to pieder viņas vīram. Tāpat arī vīram nav varas pār savu miesu — šī vara pieder viņa sievai. 5 Neatsakiet viens otram, ja nu vienīgi pēc abpusējas vienošanās uz noteiktu laiku, lai veltītu laiku lūgšanām, un pēc tam atkal esiet kopā, citādi jums varētu pietrūkt savaldības un Sātans jūs varētu kārdināt. 6 Taču to es saku atļaudams, nevis pavēlēdams. 7 Es gribētu, lai visi cilvēki būtu tādi kā es. Tomēr ikvienam ir sava dāvana+ no Dieva — vienam tāda, otram citāda.

8 Neprecētajiem un atraitnēm es saku: labāk lai tie paliek tādi kā es.+ 9 Bet, ja tiem trūkst savaldības, lai tie precas, jo ir labāk apprecēties nekā degt kaislē.+

10 Precētajiem es dodu norādījumus, tomēr ne jau es, bet Kungs: sieva lai neaiziet no vīra,+ 11 bet, ja viņa aiziet, tad lai paliek viena vai izlīgst ar vīru; tāpat arī vīrs lai neatstāj sievu.+

12 Bet citiem saku es, jā, es, nevis Kungs:+ ja kādam brālim ir neticīga sieva un tā ir ar mieru dzīvot kopā ar viņu, lai viņš to neatstāj. 13 Un, ja kādai sievietei ir neticīgs vīrs un tas ir ar mieru dzīvot kopā ar viņu, lai viņa neatstāj savu vīru. 14 Jo neticīgais vīrs ir svētīts sievas dēļ un neticīgā sieva ir svētīta vīra dēļ. Citādi jūsu bērnus nevarētu uzskatīt par tīriem, bet tagad tie ir svēti. 15 Bet, ja neticīgais nolemj aiziet, lai viņš aiziet — tādā gadījumā brālis vai māsa nav pakļauti saistībām. Dievs jūs ir aicinājis tiekties pēc miera.+ 16 Sieva, kā tu zini, vai neizglābsi vīru?+ Un, vīrs, kā tu zini, vai neizglābsi sievu?

17 Lai katrs dzīvo saskaņā ar to, ko Jehova* viņam ir iedalījis un kādu Dievs viņu ir aicinājis.+ Šādu norādījumu es dodu visām draudzēm. 18 Vai kāds ir aicināts, būdams apgraizīts?+ Lai viņš necenšas kļūt neapgraizīts. Vai kāds ir aicināts, būdams neapgraizīts? Lai viņš netiek apgraizīts.+ 19 Apgraizīšana nav nekas, un arī neapgraizīšana nav nekas+ — galvenais ir Dieva likumu ievērošana.+ 20 Ikviens lai paliek tajā stāvoklī, kādā viņš tika aicināts.+ 21 Vai tu esi aicināts, būdams vergs? Lai tas tevi neuztrauc.+ Taču, ja vari kļūt brīvs, izmanto šo iespēju! 22 Ikviens Kunga māceklis, kas aicināts kā vergs, ir Kunga brīvlaistais,+ savukārt tas, kas aicināts kā brīvais, ir Kristus vergs. 23 Jūs esat nopirkti par dārgu maksu+ — nekļūstiet par cilvēku vergiem! 24 Ikviens, brāļi, lai Dieva priekšā paliek tajā stāvoklī, kādā ir aicināts.

25 Bet par neprecētajiem* es neesmu saņēmis pavēli no Kunga, es tikai izsaku savu viedokli+ kā tāds, kam var uzticēties, jo Kungs man ir parādījis žēlastību. 26 Es domāju, ka pašreizējos grūtajos laikos cilvēkam vislabākais ir palikt tādam, kāds viņš ir. 27 Ja tev ir sieva, nemeklē iespēju aiziet no viņas.+ Ja tev nav sievas, nemeklē sievu. 28 Bet, ja tu tomēr dodies laulībā, tas nav grēks. Un, ja neprecētais dodas laulībā, tas nav grēks. Tiesa gan, tiem, kas apprecas, būs jaunas grūtības dzīvē*, bet es jūs gribu no tā pasargāt.

29 Lūk, ko es jums saku, brāļi: laika ir atlicis maz.+ Turpmāk lai tie, kam ir sieva, ir kā tādi, kam tās nav; 30 kas raud, lai ir kā tādi, kas neraud; kas priecājas — kā tādi, kas nepriecājas; kas pērk — kā tādi, kam nekas nepieder, 31 un tie, kas izmanto pasauli, — kā tādi, kas to neizmanto pilnībā, jo šīs pasaules aina mainās. 32 Es gribu, lai jūs nenomāc rūpes. Neprecētajam rūp Kunga lietas — tas, kā patikt Kungam. 33 Bet precētajam rūp pasaules lietas+ — kā patikt sievai, 34 un viņa uzmanība ir dalīta. Tā arī neprecētajai un jaunavai rūp Kunga lietas,+ lai viņa būtu svēta miesā un garā. Savukārt precētai sievietei rūp pasaules lietas — kā patikt vīram. 35 Bet to es saku jūsu pašu labā, nevis lai jūs ierobežotu, bet lai pamudinātu jūs rīkoties, kā pieklājas, un pastāvīgi kalpot Kungam bez novēršanās.

36 Bet, ja kāds domā, ka rīkojas nepareizi, palikdams neprecēts,* un ja viņš ir pāri jaunības plaukumam, tad jānotiek tā: lai viņš dara, kā grib, — tas nav grēks. Lai viņš dodas laulībā.+ 37 Turpretī, ja kāds ir stingri izlēmis palikt neprecēts un nejūt vajadzību precēties, ja viņš valda pār savām vēlmēm un ir cieši apņēmies turēties pie sava lēmuma, viņš dara labi.+ 38 Tātad tas, kas apprecas, dara labi, bet, kas neapprecas, dara labāk.+

39 Sieva ir saistīta ar vīru, kamēr tas ir dzīvs.+ Taču, ja vīrs nomirst, viņa ir brīva un var precēties, ar ko vien vēlas, bet tikai ar tādu, kas kalpo Kungam*.+ 40 Tomēr, pēc manām domām, viņa ir laimīgāka, ja paliek tāda, kāda ir. Es esmu pārliecināts, ka arī man ir Dieva gars.

8 Bet tagad par ēdienu, kas upurēts elkiem.+ Protams, mums visiem ir zināšanas.+ Taču zināšanas dara augstprātīgus, bet mīlestība stiprina.+ 2 Ja kāds domā, ka viņš kaut ko zina, tad viņš to vēl nezina pietiekami labi. 3 Bet, ja kāds mīl Dievu, to Dievs pazīst.

4 Kas attiecas uz elkiem upurētā ēšanu, mēs zinām, ka elks nav itin nekas+ un ka ir tikai viens Dievs, cita nav.+ 5 Jo, lai gan ir tā saucamie dievi — vai nu debesīs, vai uz zemes+ — un tādu ”dievu” un ”kungu” ir daudz, 6 patiesībā mums ir tikai viens Dievs,+ Tēvs,+ no kura ir viss, un mēs esam viņam,+ un ir viens Kungs, Jēzus Kristus, caur kuru ir viss,+ arī mēs esam caur viņu.

7 Bet ne visiem ir šīs zināšanas.+ Daži, kas agrāk pielūdza elkus, ēd šo ēdienu kā tādu, kas upurēts elkiem,+ un tāpēc viņu vājā sirdsapziņa kļūst netīra.+ 8 Bet ēdiens mūs netuvinās Dievam.+ Mēs neko nezaudējam, ja neēdam, un neko neiegūstam, ja ēdam.+ 9 Taču uzmanieties, lai jūsu tiesības brīvi izvēlēties nekļūtu par klupšanas akmeni vājajiem.+ 10 Ja kāds, kas ir vājš, ieraudzītu tevi, kam ir zināšanas, pie galda elku templī, vai gan tas viņu neiedrošinātu ēst elkiem upurēto par spīti savai sirdsapziņai? 11 Tavu zināšanu dēļ varētu iet postā tas, kas ir vājš, — tavs brālis, par ko Kristus ir miris.+ 12 Šādi grēkojot pret brāļiem un ievainojot viņu vājo sirdsapziņu,+ jūs grēkojat pret Kristu. 13 Tāpēc, ja ēdiens manam brālim kļūst par klupšanas akmeni, es vairs nekad neēdīšu gaļu, lai nepaklupinātu brāli.+

9 Vai es neesmu brīvs? Vai es neesmu apustulis? Vai es neesmu redzējis Jēzu, mūsu Kungu?+ Vai jūs neesat tā darba augļi, ko es veicu, kalpodams Kungam? 2 Pat ja es neesmu apustulis citiem, jums es katrā ziņā esmu, jo jūs esat zīmogs, kas apstiprina, ka esmu Kunga apustulis.

3 Lūk, ko es, sevi aizstāvēdams, atbildu tiem, kas mani tiesā: 4 vai tad mums nav tiesību ēst un dzert? 5 Vai mums nav tiesību ceļot kopā ar ticīgu sievu,+ kā to dara pārējie apustuļi, Kunga brāļi+ un Kēfa?+ 6 Jeb vai mēs ar Barnabu+ esam vienīgie, kam nav tiesību nestrādāt maizes darbu? 7 Kurš kareivis gan dien pats par saviem līdzekļiem? Kurš stāda vīna dārzu un nebauda tā augļus?+ Un vai ir kāds, kurš gana lopus, bet pienu, ko tie dod, nedabū?

8 Vai tad es par to runāju no cilvēku viedokļa? Vai tas pats nav teikts arī bauslībā? 9 Mozus bauslībā rakstīts: ”Neaizsieniet purnu vērsim, ar ko jūs kuļat labību.”+ Vai tad Dievam rūp tikai vērši? 10 Vai patiesībā viņš to nesaka mūsu dēļ? Jā, tas ir rakstīts mūsu dēļ, jo gan arājam, gan kūlējam jāstrādā ar cerību, ka viņi saņems savu daļu.

11 Mēs jūsu vidū esam sējuši garīgo — vai būtu nepareizi, ja mēs no jums saņemtu materiālo?+ 12 Ja citiem ir tiesības no jums kaut ko pieņemt, tad mums vēl jo vairāk? Tomēr mēs neesam izmantojuši šīs tiesības,+ un mēs visu izturam, lai neliktu nekādus šķēršļus labajai vēstij par Kristu.+ 13 Vai nezināt, ka tie, kas pilda svētos pienākumus, pārtiek no tā, kas ir templī, un tie, kas pastāvīgi kalpo pie altāra, saņem savu daļu no tā, kas tiek upurēts uz altāra?+ 14 Tāpat Kungs ir noteicis, lai tie, kas sludina labo vēsti, no tā arī dzīvotu.+

15 Bet es neko no tā visa neesmu izmantojis.+ Un es par to nerakstu tādēļ, lai tagad kaut ko saņemtu, jo es labāk mirtu nekā ļautu, ka man kāds atņemtu iemeslu lepoties.+ 16 Ja es sludinu labo vēsti, man nav pamata lepoties, jo tas ir mans pienākums. Bēdas man, ja es nesludinātu labo vēsti!+ 17 Ja es to daru no brīva prāta, man būs balva*. Bet, pat ja es to daru negribēdams, man tik un tā ir uzticēts šis pienākums*.+ 18 Kāda tad ir mana balva? Tāda, ka, sludinot labo vēsti, es to varu izplatīt bez maksas*, lai ļaunprātīgi neizmantotu tiesības, ko man dod labās vēsts sludināšana.

19 Lai gan esmu brīvs cilvēks, es pats kļuvu visiem par vergu, lai iemantotu pēc iespējas vairāk cilvēku. 20 Jūdiem es kļuvu par jūdu, lai iemantotu jūdus;+ tiem, kas pakļauti bauslībai, es kļuvu kā tāds, kas pakļauts bauslībai (kaut arī pats neesmu tai pakļauts), lai iemantotu tos, kas pakļauti bauslībai.+ 21 Tiem, kas ir bez bauslības, es kļuvu kā tāds, kas ir bez bauslības (kaut gan es neesmu bez Dieva likuma un esmu pakļauts Kristus likumam),+ lai iemantotu tos, kas ir bez bauslības. 22 Vājajiem es kļuvu vājš, lai iemantotu vājos.+ Esmu pielāgojies visdažādākajiem cilvēkiem un darījis visu iespējamo, lai vismaz kādu daļu izglābtu. 23 Bet to visu es daru labās vēsts dēļ, lai varētu tajā dalīties ar citiem.+

24 Vai nezināt, ka sacīkstēs visi skrējēji skrien, bet tikai viens saņem balvu? Skrieniet tā, lai jūs to iegūtu!+ 25 Tie, kas piedalās sacensībās, ir savaldīgi it visā, tikai viņi to dara, lai saņemtu iznīcīgu vainagu,+ bet mēs — neiznīcīgu.+ 26 Tāpēc es neskrienu bezmērķīgi+ un neraidu sitienus tā, it kā sistu tukšu gaisu, 27 bet es situ* un izkalpinu sevi,+ lai, sludinādams citiem, pats nezaudētu Dieva labvēlību*.

10 Es gribu, lai jūs, brāļi, zinātu, ka mūsu tēvi visi ir gājuši zem mākoņa,+ visi ir izgājuši cauri jūrai,+ 2 visi ir kristīti ar mākoni un jūru, sekodami Mozum, 3 visi ir ēduši vienu un to pašu garīgo ēdienu+ 4 un visi ir dzēruši vienu un to pašu garīgo dzērienu.+ Jo viņi dzēra no garīgās klints, kas viņiem sekoja, un šī klints attēloja Kristu.+ 5 Tomēr ar lielāko daļu no viņiem Dievs nebija apmierināts, un viņi nomira tuksnesī.+

6 Tas viss mums ir kļuvis par piemēru, lai mēs netīkotu pēc ļauna, kā tīkoja viņi.+ 7 Nekļūstiet arī par elku kalpiem kā daži no viņiem, kā ir rakstīts: ”Tie apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās, lai izpriecātos.”+ 8 Nenodosimies arī netiklībai*, kā ir darījuši daži no viņiem, — toreiz vienā dienā krita divdesmit trīs tūkstoši.+ 9 Tāpat nepārbaudīsim Jehovu*,+ kā pārbaudīja daži no viņiem un gāja bojā, čūsku sakosti.+ 10 Un nekurniet, kā kurnēja daži no viņiem+ un gāja bojā, nonāvētāja nogalināti.+ 11 Bet šie notikumi ar viņiem ir pamācoši piemēri, un tie ir aprakstīti par brīdinājumu mums,+ kas dzīvojam šo laiku* beigās.

12 Tāpēc, kas domā, ka viņš stāv, lai uzmanās, ka nekrīt!+ 13 Jūs sastopaties tikai ar tādiem pārbaudījumiem*, kādi ir arī citiem cilvēkiem.+ Dievs ir uzticams — viņš neļaus jūs pārbaudīt* pāri jūsu spēkiem,+ bet pārbaudījuma laikā parādīs izeju no tā, lai jūs spētu izturēt.+

14 Tāpēc, mani mīļie, bēdziet no elkdievības!+ 15 Es runāju ar jums kā ar saprātīgiem cilvēkiem. Spriediet paši, vai es saku taisnību. 16 Vai pateicības kauss, par ko pateicamies Dievam,* nenozīmē dalību Kristus asinīs?+ Vai maize, ko laužam, nenozīmē dalību Kristus miesā?+ 17 Tā kā ir tikai viena maize, mēs, kaut arī esam daudzi, esam viena miesa,+ jo mēs visi ēdam no šīs vienas maizes.

18 Padomājiet par Izraēla tautu*: vai tiem, kas ēd upurus, nav kopības ar Dievu, kam upurē uz altāra*?+ 19 Ko tad es gribu teikt? Vai to, ka elkam upurētais ir kaut kas vai ka elks ir kaut kas? 20 Nē! Bet es saku, ka to, ko elku pielūdzēji* upurē, tie upurē dēmoniem, nevis Dievam,+ un es negribu, ka jums būtu kaut kas kopīgs ar dēmoniem.+ 21 Jūs nevarat dzert no Jehovas kausa un no dēmonu kausa. Jūs nevarat ēst pie Jehovas galda+ un pie dēmonu galda. 22 Vai gribam saniknot Jehovu*?+ Vai tad mēs esam stiprāki par viņu?

23 Viss ir atļauts, bet ne viss ir noderīgs. Viss ir atļauts, bet ne viss stiprina.+ 24 Lai ikviens meklē nevis savu, bet cita labumu!+

25 Ar mierīgu sirdsapziņu ēdiet visu, ko pārdod gaļas tirgū, neko nejautājot, 26 jo ”Jehovam pieder zeme un viss, kas to pilda”.+ 27 Ja kāds neticīgais jūs aicina ciemos un jūs gribat iet, tad ar mierīgu sirdsapziņu ēdiet visu, kas jums tiek celts priekšā, neko nejautājot. 28 Bet, ja kāds jums teiks: ”Tas ir bijis upurēts,” — neēdiet tā cilvēka dēļ, kurš to saka, un tādēļ, lai sirdsapziņa nekļūtu nemierīga.+ 29 Es domāju nevis tavu, bet viņa sirdsapziņu. Kāpēc lai es izmantotu savu brīvību tā, ka cita cilvēka sirdsapziņa mani par to nosodītu?+ 30 Ja es ēdu ar pateicību, tad kāpēc lai kāds mani nopeltu par to, par ko es pateicos?+

31 Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, vai darāt kaut ko citu, visu dariet Dievam par godu.+ 32 Nekļūstiet par klupšanas akmeni ne jūdiem, ne grieķiem, ne Dieva draudzei,+ 33 tāpat kā es visiem cenšos būt patīkams it visā, meklēdams nevis savu,+ bet daudzu labumu, lai viņi tiktu izglābti.+

11 Līdzinieties man, tāpat kā es Kristum!+

2 Es gribu jūs uzslavēt, jo jūs vienmēr atceraties mani un turaties pie visa*, ko esmu jums nodevis. 3 Bet es vēlos, lai jūs zinātu, ka ikviena vīrieša galva ir Kristus,+ bet sievietes galva ir vīrietis,+ bet Kristus galva ir Dievs.+ 4 Ikviens vīrietis, kas lūdz Dievu vai pravieto, apsedzis galvu, apkauno savu galvu, 5 un ikviena sieviete, kas lūdz Dievu vai pravieto+ ar neapsegtu galvu, apkauno savu galvu, jo tas ir tas pats, kas būt noskūtai*. 6 Ja sieviete neapsedz galvu, lai tad viņa arī nogriež matus. Bet, ja nogriezt vai noskūt matus sievietei ir apkaunojums, tad lai viņa apsedz galvu.

7 Vīrietim nav jāapsedz galva, jo viņš ir Dieva attēls+ un atspoguļo Dieva godu, bet sieviete atspoguļo vīrieša godu. 8 Jo ne jau vīrietis ir no sievietes, bet sieviete — no vīrieša,+ 9 turklāt vīrietis netika radīts sievietes dēļ, bet gan sieviete vīrieša dēļ.+ 10 Tāpēc — un arī eņģeļu dēļ+ — sievietei jāapsedz galva par pakļāvības zīmi.

11 Tomēr Kunga draudzē ne sieviete ir neatkarīga no vīrieša, ne vīrietis — no sievietes. 12 Jo, kā sieviete ir no vīrieša,+ tā arī vīrietis ir caur sievieti, bet viss ir no Dieva.+ 13 Spriediet paši: vai sievietei pieklājas lūgt Dievu ar neapsegtu galvu? 14 Vai nav gluži dabiski uzskatīt,* ka vīrietim gari mati ir negods, 15 bet, ja sievietei ir gari mati, tas viņai ir gods? Jo mati viņai doti galvassegas vietā. 16 Bet, ja kāds grib to apstrīdēt, tad ziniet — ne mums, ne Dieva draudzēm cita paraduma nav.

17 Bet, dodams šos norādījumus, es jūs nevaru slavēt, jo jūsu sapulces jums nāk nevis par labu, bet par ļaunu. 18 Piemēram, es dzirdu, ka tad, kad jūs sanākat kopā draudzē, jūsu vidū esot šķelšanās, un daļēji es tam arī ticu. 19 Protams, sektas jūsu vidū noteikti būs,+ lai kļūtu skaidri redzams, kurus no jums Dievs atzīst.

20 Kad jūs sanākat kopā, tad ne tādēļ, lai baudītu Kunga mielastu.+ 21 Jo, kad tas ir pienācis, jūs jau esat apēduši paši savas vakariņas, tā ka viens paliek izsalcis, bet cits jau ir iereibis. 22 Vai tad tiešām jums nav māju, kur ēst un dzert? Vai jūs nicināt Dieva draudzi un gribat, lai tie, kam nav nekā, justos neērti? Ko lai es jums saku? Vai lai es jūs slavēju? Par to es jūs neslavēšu.

23 Ko Kungs man ir mācījis, to es esmu stāstījis arī jums, proti, ka Kungs Jēzus tajā naktī,+ kad tika nodots, paņēma maizi 24 un, pateicies Dievam, pārlauza to un teica: ”Tā ir* mana miesa,+ kas tiek atdota par jums. To dariet, mani pieminot.”+ 25 Tāpat viņš pēc mielasta paņēma arī kausu+ un sacīja: ”Šis kauss ir jaunais līgums,+ kura pamatā ir manas asinis.+ Ikreiz, kad jūs no tā dzerat, dariet to, mani pieminot.”+ 26 Ikreiz, kad jūs ēdat šo maizi un dzerat no šī kausa, jūs pasludināt Kunga nāvi, līdz kamēr viņš būs atnācis.

27 Tāpēc tas, kas ēd šo maizi vai dzer no Kunga kausa necienīgi, grēko pret Kunga miesu un asinīm. 28 Vispirms lai cilvēks pārbauda sevi un pārliecinās, vai viņš ir cienīgs,+ un tikai pēc tam lai viņš ēd maizi un dzer no kausa. 29 Jo tas, kurš ēd un dzer, nesaprazdams, kāda nozīme ir Kunga miesai, pats sev izsaka spriedumu. 30 Tāpēc daudzi no jums ir vāji un slimi, un diezgan daudzi ir miruši*.+ 31 Bet, ja mēs paši sevi pārbaudītu, mēs netiktu tiesāti. 32 Taču, kad Jehova* mūs tiesā, viņš mūs pārmāca,+ lai mēs netiktu notiesāti kopā ar pasauli.+ 33 Tātad, mani brāļi, kad jūs sanākat kopā, lai baudītu šo mielastu, gaidiet, kamēr visi būs atnākuši. 34 Ja kāds ir izsalcis, lai paēd mājās, citādi jūs, sanākot kopā, varētu izpelnīties nelabvēlīgu spriedumu.+ Pārējo es nokārtošu, kad ieradīšos.

12 Brāļi, es negribu, lai jūs būtu neziņā par garīgajām dāvanām.+ 2 Jūs zināt, ka tad, kad vēl bijāt neticīgi*, jūs vilka pie mēmajiem elkiem+ un jūs tos pielūdzāt. 3 Es gribu, lai jūs saprastu, ka neviens, kas runā, Dieva gara mudināts, neteiks: ”Lai nolādēts Jēzus!” un neviens nevar teikt: ”Jēzus ir Kungs!” citādi kā tikai, svētā gara mudināts.+

4 Ir dažādas dāvanas, bet viens un tas pats gars,+ 5 ir dažādi kalpošanas veidi,+ bet viens un tas pats Kungs, 6 un ir dažādi veikumi*, bet viens un tas pats Dievs, kas visiem palīdz tos veikt.+ 7 Bet gara izpausme ikvienam ir dota tādēļ, lai tā nestu labumu visiem.+ 8 Vienam gars dod spēju runāt gudrus vārdus*, citam tas pats gars piešķir zināšanas*, 9 citam šis gars dod ticību,+ citam no šī paša gara ir dāvanas dziedināt,+ 10 vēl citam — spēja veikt brīnumus*,+ citam — pravietošana, citam — spēja atšķirt, kura atklāsme ir no Dieva,+ citam — spēja runāt dažādās valodās,+ citam — spēja tulkot tajās sacīto.+ 11 Bet to visu dara viens un tas pats gars, katram izdalīdams šīs dāvanas pēc savas patikas.

12 Kā ķermenis ir viens, bet sastāv no daudzām daļām un visas daudzās ķermeņa daļas veido vienu ķermeni,+ tāpat ir arī ar Kristus miesu. 13 Mēs visi — gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie — esam kristīti ar vienu garu, lai kļūtu par vienu miesu, un visi esam dzirdīti ar vienu garu.

14 Ķermenim taču nav tikai viena daļa, bet daudzas.+ 15 Ja kāja teiktu: ”Tā kā es neesmu roka, es nepiederu pie ķermeņa,” — vai tāpēc tā vairs nebūtu ķermeņa daļa? 16 Un, ja auss teiktu: ”Tā kā es neesmu acs, es nepiederu pie ķermeņa,” — vai tāpēc tā vairs nebūtu ķermeņa daļa? 17 Ja viss ķermenis būtu acs, kur tad būtu dzirde? Un, ja viss būtu dzirde, kur būtu oža? 18 Bet Dievs visas ķermeņa daļas ir izkārtojis tā, kā ir vēlējies.

19 Ja tās visas būtu tikai viena daļa, vai tas vispār būtu ķermenis? 20 Bet tagad ķermeņa daļu ir daudz, taču ķermenis — viens. 21 Acs nevar teikt rokai: ”Tu man neesi vajadzīga,” — vai arī galva kājām: ”Jūs man neesat vajadzīgas.” 22 Tieši pretēji: tās ķermeņa daļas, kas šķiet vājākas, īstenībā ir ļoti nepieciešamas, 23 un tām daļām, kas, pēc mūsu domām, ir mazāk godājamas, mēs veltījam vairāk uzmanības,+ līdz ar to mūsu nepievilcīgajām ķermeņa daļām tiek lielāks gods, 24 turpretī pievilcīgajām nekas tāds nav vajadzīgs. Bet Dievs ķermeni ir izveidojis tā, ka lielāks gods ir piešķirts daļai, kurai tā trūkst, 25 lai ķermenī nebūtu šķelšanās un tā daļas gādātu cita par citu.+ 26 Ja viena daļa cieš, visas pārējās cieš līdzi,+ un, ja viena daļa tiek pagodināta, visas pārējās priecājas līdzi.+

27 Bet jūs esat Kristus miesa+ un katrs atsevišķi — tās daļas.+ 28 Un Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, apustuļus,+ otrkārt, praviešus,+ treškārt, skolotājus,+ tad tos, kas veic brīnumus,+ tāpat tos, kam ir dāvanas dziedināt,+ kas palīdz citiem, kam piemīt prasme vadīt+ un kas runā dažādās valodās.+ 29 Vai tad visi ir apustuļi? Vai visi ir pravieši? Vai visi ir skolotāji? Vai visi dara brīnumus? 30 Vai tad visiem ir dāvanas dziedināt? Vai visi runā svešās valodās?+ Vai visi tulko?+ 31 Tad nu tiecieties pēc lielākajām dāvanām!+ Bet es jums parādīšu ceļu, kas ir vēl pārāks.+

13 Ja es runātu cilvēku un eņģeļu valodās, bet man nebūtu mīlestības, es būtu dārdošs gongs vai šķindoša cimbala*. 2 Un, ja man būtu pravietošanas dāvana un es zinātu visus dievišķos noslēpumus, un ja man būtu visas zināšanas+ un tik stipra ticība, ka es spētu kalnus pārcelt, bet man nebūtu mīlestības, es nebūtu nekas*.+ 3 Un, ja es izdalītu visu, kas man pieder, lai paēdinātu citus,+ un atdotu savu dzīvību, gribēdams dižoties, bet man nebūtu mīlestības,+ tas man nelīdzētu nenieka.

4 Mīlestība+ ir pacietīga+ un laipna.+ Mīlestība nav skaudīga,+ tā nelielās, nav uzpūtīga,+ 5 neizturas nepiedienīgi*,+ nemeklē savu labumu,+ nav viegli aizkaitināma.+ Tā neuzskaita pārestības,+ 6 nepriecājas par netaisnību,+ bet priecājas par patiesību. 7 Tā panes visu,+ tic visam,+ cer uz visu,+ iztur visu.+

8 Mīlestība nekad nebeidzas*. Bet pravietošanas dāvanas beigsies, valodas* mitēsies, zināšanām pienāks gals. 9 Jo mūsu zināšanas ir nepilnīgas+ un mēs pravietojam nepilnīgi, 10 bet, kad nāks tas, kas ir pilnīgs, nepilnīgais zudīs. 11 Kad biju bērns, es runāju kā bērns, domāju kā bērns un spriedu kā bērns, bet tagad, kļuvis par vīru, esmu atmetis bērna dabu. 12 Tagad mēs redzam neskaidri, kā metāla spogulī, bet tad redzēsim skaidri*. Pašreiz manas zināšanas ir nepilnīgas, bet tad tās būs pilnīgas*, tāpat kā pilnīgas ir Dieva zināšanas par mani. 13 Tad nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs, bet svarīgākā* no tām ir mīlestība.+

14 Dariet visu, lai jums būtu mīlestība, bet tiecieties arī pēc garīgajām dāvanām, jo īpaši pēc tā, lai pravietotu.+ 2 Tas, kas runā svešā valodā, runā nevis cilvēkiem, bet Dievam: viņš gara spēkā stāsta dievišķus noslēpumus,+ bet neviens dzirdēto nesaprot.+ 3 Taču, kas pravieto, tas ar savu runu cilvēkus stiprina, uzmundrina un mierina. 4 Kas runā svešā valodā, tas stiprina sevi, bet, kas pravieto, tas stiprina draudzi. 5 Es vēlos, kaut jūs visi runātu svešās valodās,+ bet vēl vairāk — kaut jūs pravietotu.+ Tas, kas pravieto, ir noderīgāks nekā tas, kas runā svešās valodās, ja vien pēdējais netulko sacīto draudzei par stiprinājumu. 6 Brāļi, ja es ierastos pie jums, runādams svešās valodās, taču nenestu jums kādu atklāsmi,+ zināšanas,+ pravietojumu vai mācību, kāds jums no tā būtu labums?

7 Tāpat ir ar nedzīviem instrumentiem, ar kuriem var muzicēt, vai tā būtu stabule vai arfa. Ja to izdotās skaņas nebūtu izšķiramas, kā gan varētu saprast, kāda melodija tiek spēlēta? 8 Ja no taures nāktu neskaidra skaņa, kas gan gatavotos kaujai? 9 Tā arī, ja jūs nerunāsiet skaidri saprotamus vārdus, kā gan citi zinās, ko jūs sakāt? Jūs būsiet runājuši tukšam gaisam. 10 Pasaulē ir tik daudz dažādu valodu, un neviena nav bez nozīmes. 11 Ja es nesaprotu runātā jēgu, es runātājam būšu kā svešzemnieks un viņš būs kā svešzemnieks man. 12 Tas pats attiecas arī uz jums: tiekdamies pēc gara dāvanām, centieties, lai jums būtu pārpārēm tādu dāvanu, kas stiprina draudzi.+

13 Tāpēc lai tas, kas runā svešā valodā, lūdz Dievam arī spēju tulkot.+ 14 Jo tad, ja es lūdzu Dievu svešā valodā, lūdzējs ir man dāvātais gars, bet mans prāts paliek dīkā. 15 Kas tad būtu jādara? Es lūgšu Dievu, izmantodams man piešķirto gara dāvanu, bet es lūgšu arī ar savu prātu. Es dziedāšu slavas dziesmas, izmantodams savu gara dāvanu, bet dziedāšu arī ar savu prātu. 16 Ja tu slavēsi Dievu, izmantodams savu gara dāvanu, kā gan nezinātājs pēc taviem pateicības vārdiem varēs teikt ”āmen”? Viņš taču nesaprot, ko tu saki. 17 Tavi pateicības vārdi gan ir labi, bet tie otru nestiprina. 18 Es pateicos Dievam, ka runāju vairāk valodās nekā jūs visi. 19 Tomēr draudzē es labāk pateikšu piecus saprotamus vārdus, lai pamācītu citus, nekā desmittūkstoš vārdu svešā valodā.+

20 Brāļi, neesiet kā bērni saprašanā!+ Esiet kā mazi bērni ļaunumā,+ bet saprašanā kļūstiet pieauguši.+ 21 Bauslībā ir rakstīts: ””Es uzrunāšu šo tautu svešu ļaužu valodās un ar svešinieku lūpām, bet pat tad tie manī neklausīsies,” saka Jehova*.”+ 22 Tātad valodas ir zīme nevis ticīgajiem, bet neticīgajiem,+ turpretī pravietošana ir nevis neticīgajiem, bet ticīgajiem. 23 Tāpēc, ja visa draudze sanāktu kopā un visi runātu svešās valodās, bet ienāktu arī nezinātāji vai neticīgie, vai tie neteiktu, ka esat zaudējuši prātu? 24 Bet, ja visi pravietotu un ienāktu neticīgais vai nezinātājs, tas, ko visi saka, viņam izskanētu kā aizrādījums un viņu mudinātu sevi pārbaudīt. 25 Tad atklātos viņa sirds noslēpumi, un viņš kristu ar seju pie zemes, pielūgtu Dievu un teiktu: ”Dievs patiešām ir starp jums.”+

26 Kas tad būtu jādara, brāļi? Kad jūs sanākat kopā, kāds dzied psalmu, cits māca, cits dalās atklāsmē, cits runā svešā valodā, vēl cits tulko teikto.+ Bet viss lai notiek draudzes stiprināšanai. 27 Un, ja kādi runā svešā valodā, tad lai runā tikai divi vai, lielākais, trīs, turklāt pēc kārtas, un kāds lai tulko.+ 28 Bet, ja nav, kas tulko, tad lai viņi draudzē klusē un runā tikai sev un Dievam. 29 Arī pravieši+ lai runā divi vai trīs, un pārējie lai cenšas saprast teiktā nozīmi. 30 Bet, ja kāds cits no klātesošajiem saņem atklāsmi, tad lai iepriekšējais beidz runāt. 31 Jūs visi varat pravietot cits pēc cita, lai visi mācītos un saņemtu uzmundrinājumu.+ 32 Praviešiem jāvalda pār gara piešķirtajām praviešu dāvanām. 33 Jo Dievs ir nevis nekārtības, bet miera Dievs.+

Kā pieņemts visās svēto draudzēs, 34 lai sievietes draudzē klusē, jo viņām nav atļauts runāt,+ bet lai viņas ir pakļautībā,+ kā norādīts arī Dieva likumā. 35 Ja viņas grib kaut ko noskaidrot, lai jautā mājās saviem vīriem, jo sievietei nepiedien* runāt draudzē.

36 Vai tad Dieva vēsts* ir nākusi no jums? Un vai tā ir sasniegusi tikai jūs?

37 Ja kāds domā, ka viņš ir pravietis vai ka viņam ir dāvāts gars, viņam jāatzīst, ka tas, ko es jums rakstu, ir Kunga pavēle. 38 Bet, ja kāds to negrib atzīt, viņš arī pats netiks atzīts*. 39 Tad nu, mani brāļi, tiecieties pēc spējas pravietot,+ bet neliedziet arī runāt svešās valodās.+ 40 Tikai viss lai notiek piedienīgi un kārtīgi.+

15 Es jums, brāļi, atgādinu labo vēsti, kuru es jums sludināju,+ kuru jūs pieņēmāt un kuras pusē stingri stāvat. 2 Ar tās starpniecību jūs arī tiekat glābti, ja vien cieši turaties pie labās vēsts, ko es jums sludināju, citādi jūs velti esat kļuvuši ticīgi.

3 Pirmām kārtām es jums mācīju to, kas darīts zināms man pašam, proti, ka Kristus ir nomiris par mūsu grēkiem, kā teikts Rakstos,+ 4 ka viņš tika apglabāts+ un trešajā dienā+ tika celts augšā,+ kā teikts Rakstos,+ 5 un ka viņš parādījās Kēfam+ un pēc tam tiem divpadsmit.+ 6 Vēlāk viņš vienā reizē parādījās vairāk nekā piecsimt brāļiem,+ no kuriem vairākums joprojām ir dzīvi, bet citi ir aizmiguši nāves miegā. 7 Pēc tam viņš parādījās Jēkabam,+ tad visiem apustuļiem,+ 8 bet pašam pēdējam viņš parādījās man+ kā tādam priekšlaikus dzimušam.

9 Es taču esmu visnenozīmīgākais no apustuļiem un neesmu cienīgs saukties par apustuli, tāpēc ka savulaik es vajāju Dieva draudzi.+ 10 Bet Dieva labestības dēļ, ko viņš man augstsirdīgi ir izrādījis, es esmu, kas es esmu. Un viņa labestība man nav dāvāta velti, jo es esmu pūlējies vairāk nekā visi citi apustuļi, tomēr esmu to paveicis ne jau saviem spēkiem, bet gan Dieva labestības dēļ, kas ir ar mani. 11 Vienalga, vai es vai viņi, — tā mēs visi sludinām, un tā jūs esat sākuši ticēt.

12 Ja jau tiek sludināts, ka Kristus ir uzcelts no mirušajiem,+ kāpēc tad daži no jums apgalvo, ka mirušo augšāmcelšanas neesot? 13 Ja mirušo augšāmcelšanas nav, tad arī Kristus nav celts augšā. 14 Bet, ja Kristus nav celts augšā, tad jau mūsu sludināšana ir veltīga un arī jūsu ticība ir veltīga. 15 Tad iznāk, ka mēs esam viltus liecinieki, kas melo par Dievu,+ jo mēs taču apgalvojam, ka Dievs ir cēlis Kristu augšā no mirušajiem,+ bet, ja augšāmcelšanas nav, tad jau viņš to nemaz nav darījis. 16 Ja mirušie netiks celti augšā, arī Kristus nav celts augšā. 17 Un, ja Kristus nav celts augšā, jūsu ticība ir bezjēdzīga un jūs vēl dzīvojat savos grēkos.+ 18 Tad arī tie Kristus mācekļi, kas ir aizmiguši nāves miegā, ir zuduši pavisam.+ 19 Ja mūsu cerība uz Kristu saistās tikai ar šo dzīvi, mēs esam paši nožēlojamākie no visiem cilvēkiem.

20 Taču Kristus ir celts augšā no mirušajiem — pirmais* no tiem, kas ir aizmiguši nāves miegā.+ 21 Kā nāve parādījās viena cilvēka dēļ,+ tā arī mirušo augšāmcelšana ir iespējama viena cilvēka dēļ.+ 22 Jo, tāpat kā Ādama dēļ visi mirst,+ pateicoties Kristum, visi tiks darīti dzīvi.+ 23 Bet visi noteiktā secībā: pirmais ir Kristus,+ un pēc tam viņa klātbūtnes laikā tiks celti augšā tie, kas pieder Kristum.+ 24 Pēc tam, beigās, kad viņš būs iznīcinājis visas valdības, varas un spēkus, viņš nodos valdīšanu* savam Dievam un Tēvam.+ 25 Viņam jāvalda tik ilgi, kamēr Dievs noliks visus ienaidniekus zem viņa kājām.+ 26 Pēdējais ienaidnieks, kas tiks iznīcināts, būs nāve.+ 27 Jo Dievs ”visu ir pakļāvis viņam*”.+ Bet, ja ir teikts: ”Visu ir pakļāvis,”+ — tad ir skaidrs, ka ar to ir domāts viss, izņemot pašu pakļāvēju.+ 28 Un, kad viss būs pakļauts Dēlam, tad arī Dēls pats pakļausies tam, kurš viņam visu pakļāvis,+ lai Dievs būtu viss visiem*.+

29 Pretējā gadījumā — ko gan iegūst tie, kas tiek kristīti, lai kļūtu par mirušiem?+ Ja mirušie vispār netiks celti augšā, kāpēc gan kristīties, lai par tādiem kļūtu? 30 Kāpēc tad mēs ik brīdi esam briesmās?+ 31 Ik dienas es raugos nāvei acīs — tas ir tikpat neapšaubāmi kā tas, ka es lepojos ar jums, brāļi, mūsu Kunga Kristus Jēzus mācekļiem. 32 Ja es, tāpat kā citi cilvēki,* esmu cīnījies ar zvēriem Efesā,+ kāds man no tā labums? Ja mirušie netiks celti augšā, tad ”ēdīsim un dzersim, jo rīt mums jāmirst”.+ 33 Neļaujieties maldiem! Slikta sabiedrība sabojā labus ieradumus*.+ 34 Nāciet pie prāta un dariet to, kas pareizs, nerīkojieties grēcīgi! Dažiem no jums taču nav zināšanu par Dievu. Es to saku, lai jūs nokaunētos.

35 Bet kāds jautās: ”Kā mirušie tiks celti augšā? Kāds tiem būs ķermenis?”+ 36 Nesaprātīgais! Tas, ko tu sēj, nevar atdzīvoties, ja vispirms nenomirst, 37 un tu sēj nevis augu*, kas vēl izaugs, bet tikai graudu, vai nu kviešu, vai kādu citu. 38 Bet Dievs tam dod tādu ķermeni, kādu vien vēlas, turklāt katrai sēklai savu. 39 Ne visi ķermeņi ir vienādi: citāds ķermenis ir cilvēkiem, citāds — lopiem, citāds — putniem, un vēl citāds — zivīm. 40 Tāpat ir debesu ķermeņi+ un zemes ķermeņi,+ taču debesu ķermeņiem ir viens krāšņums, bet zemes ķermeņiem — cits. 41 Citāds spožums ir saulei, citāds — mēnesim,+ un citāds — zvaigznēm, un pat zvaigznes savā starpā atšķiras pēc spožuma.

42 Tāpat ir ar mirušo augšāmcelšanu. Tiek sēts iznīcībā, bet ceļas augšā neiznīcībā.+ 43 Tiek sēts negodā, bet ceļas augšā godā.+ Tiek sēts vājumā, bet ceļas augšā spēkā.+ 44 Tiek sēts fizisks ķermenis, bet celts augšā garīgs ķermenis. Ja ir fizisks ķermenis, tad ir arī garīgs. 45 Tā arī ir rakstīts: ”Pirmais cilvēks Ādams kļuva par dzīvu būtni*.”+ Pēdējais Ādams kļuva par garu, kas dod dzīvību.+ 46 Taču garīgais nav pirmais. Pirmais ir fiziskais, un tikai pēc tam — garīgais. 47 Pirmais cilvēks ir no zemes un ir veidots no putekļiem,+ otrais cilvēks ir no debesīm.+ 48 Kāds ir tas, kas veidots no putekļiem, tādi paši ir arī pārējie, kas veidoti no putekļiem, un, kāds ir tas, kas debesīs, tādi paši ir arī pārējie, kas debesīs.+ 49 Un tieši tāpat, kā mēs esam līdzīgi tam, kas veidots no putekļiem,+ mēs būsim līdzīgi arī tam, kas debesīs.+

50 Taču es jums saku, brāļi: miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību, un tāpat iznīcīgais nevar iemantot neiznīcību. 51 Lūk, es jums atklāju dievišķu noslēpumu: ne visi mēs gulēsim nāves miegā, bet visi tiksim pārvērsti+ 52 vienā brīdī, vienā acumirklī, skanot pēdējai taurei. Atskanēs taure,+ mirušie tiks celti augšā neiznīcīgi, un mēs tiksim pārvērsti. 53 Jo tam, kas iznīcīgs, jātērpjas neiznīcībā+ un tam, kas mirstīgs, jātērpjas nemirstībā.+ 54 Bet, kad tas, kas iznīcīgs, būs tērpies neiznīcībā un tas, kas mirstīgs, — nemirstībā, piepildīsies vārdi, kas ir rakstīti: ”Nāve ir aprīta uz mūžiem.”+ 55 ”Kur, nāve, tava uzvara? Kur, nāve, tavs dzelonis?”+ 56 Dzelonis, kas nes nāvi, ir grēks,+ bet grēks iegūst spēku bauslības dēļ*.+ 57 Bet paldies Dievam par to, ka viņš mums piešķir uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu!+

58 Tad nu, mani mīļie brāļi, esiet nelokāmi+ un nesatricināmi, un lai jums vienmēr ir darba pilnas rokas+ Kunga darbā, jo jūs zināt, ka jūsu pūles kalpošanā Kungam nav veltīgas.+

16 Runājot par līdzekļu vākšanu svētajiem:+ sekojiet norādījumiem, ko es devu Galatijas draudzēm. 2 Katras nedēļas pirmajā dienā ikviens no jums lai atliek tik, cik var atļauties,* lai līdzekļu vākšana nebūtu jārīko tad, kad es ieradīšos. 3 Bet, kad es būšu ieradies, tad tos, ko jūs savās vēstulēs būsiet ieteikuši,+ es sūtīšu uz Jeruzālemi aiznest jūsu dāvinājumu. 4 Taču, ja būs nepieciešams, lai arī es dotos turp, tad es ceļošu kopā ar viņiem.

5 Es ieradīšos pie jums, kad būšu izgājis cauri Maķedonijai — jo es grasos doties tai cauri —,+ 6 un varbūt palikšu pie jums kādu laiku vai pat pārziemošu, un jūs mani varēsiet pavadīt, kad es došos tālākā ceļā. 7 Es nevēlos jūs tagad satikt tikai garāmejot, jo ceru pavadīt kādu laiku kopā ar jums,+ ja Jehova* ļaus. 8 Bet līdz Vasarsvētkiem es palikšu Efesā,+ 9 jo man ir plaši atvērušās durvis* rosīgai darbībai,+ kaut gan arī pretinieku ir daudz.

10 Ja ieradīsies Timotejs,+ gādājiet, lai viņš jūsu vidū nejustos nedroši, jo viņš dara Jehovas darbu,+ tāpat kā es. 11 Tāpēc lai neviens neraugās uz viņu no augšas. Pavadiet viņu ar mieru, lai viņš nāk pie manis, jo es ar brāļiem viņu gaidu.

12 Kas attiecas uz mūsu brāli Apollu+ — es viņu ļoti lūdzu kopā ar brāļiem doties pie jums, taču viņš negribēja tagad iet. Bet viņš ieradīsies, tiklīdz viņam būs tāda iespēja.

13 Esiet modri,+ stingri stāviet ticībā,+ esiet vīrišķīgi,+ kļūstiet stipri!+ 14 Lai ko jūs darītu, dariet to ar mīlestību!+

15 Brāļi, jūs zināt, ka Stefana saime ir pirmie mācekļi Ahajā un ka viņi ir veltījuši sevi kalpošanai svētajiem, tāpēc es jūs mudinu: 16 pakļaujieties arī jūs tādiem cilvēkiem un visiem, kas, nežēlojot pūles, darbojas kopā ar mums.+ 17 Es priecājos par Stefana,+ Fortunāta un Ahaika klātbūtni, jo viņi man ir aizstājuši jūs, kas neesat šeit. 18 Viņi ir stiprinājuši gan mani, gan jūs,* tāpēc augstu vērtējiet tādus cilvēkus.

19 Jūs sveicina Āzijas* draudzes. Akils un Priska kopā ar draudzi, kas pulcējas viņu namā,+ jūs sirsnīgi sveicina Kungā. 20 Jūs sveicina visi brāļi. Sveiciniet cits citu ar svētu skūpstu.

21 Lūk, mans sveiciens — es, Pāvils, to rakstu pats ar savu roku.

22 Ja kāds nemīl Kungu, lai viņš ir nolādēts. Kungs, nāc! 23 Lai mūsu Kunga Jēzus labvēlība ir ar jums! 24 Mana mīlestība lai ir ar jums visiem, kas esat vienoti ar Kristu Jēzu.